Ielūkojoties Pierīgas novadu pašvaldību vietnēs, redzam, ka daudzviet jau ir skaidrs, kas, kur un kā tiks darīts. Turklāt aprīlis taču jau izsenis ir Spodrības mēnesis, kad daudzi nemaz negaida talku, lai sakoptu, piemēram, savu teritoriju.
Svarīgi iesaistīt bērnus
Lielās talkas vadītājs Ādažu novadā no pašvaldības puses ir Ivars Grīnbergs. Viņš stāsta, ka novadā gatavošanās talkai jau sākusies: "Ir izliktas afišas, un piesakās arī paši talkotāji, un, ja kāds vēl nezina, kurp doties, iesakām. Pašlaik vēl nav skaidrs, cik daudz novadā būs talkotāju grupu. Tiesa, zināms, ka tādas domubiedru grupas ir Baltezerā, Podniekos, Alderos, Stapriņos, Garkalnē.
Agrāko gadu pieredze liecina, ka var būt tā, ka vienā vietā apvienojas divdesmit, pat trīsdesmit cilvēku, bet citur darbu padara viens pats. Piemēram, pērn viens ādažnieks, kurš skrien krosu, apņēmās sakopt vietu, kurai trenējoties skrien garām. Viņš izdarīja ļoti daudz, un pašvaldībai ar tā saukto simtlatnieku rokām atlika tikai pabeigt viņa iesākto."
Jautāts, ar ko talka šogad atšķirsies no iepriekšējām, I. Grīnbergs teic, ka daudz ir domāts tieši par skolēnu iesaistīšanu: "Pieaugušie, kas tagad met papīrus zemē, protams, vairs nav pāraudzināmi. Savukārt bērni, redzot, kā izskatās tīra un sakopta apkārtne, un paši pieliekot savu roku, lai tā būtu, noteikti aizdomāsies, pirms kaut ko metīs zemē. Uz atkritumu šķirošanu gan pagaidām uzsvars netiek likts."
Taču tad, kad mainījies atkritumu apsaimniekotājs, ādažnieki sākuši ar to, ka skolās demonstrēja filmiņu, ko sadzīvē nozīmē atkritumu šķirošana. I. Grīnbergs stāsta, ka ar laiku tam, iespējams, būs arī rezultāti, tostarp – tīrāka vide.
Ādažu centrs un teritorija gar šoseju šopavasar jau ir sakopta, bet talkas dalībniekiem nāksies cīnīties ar mežos un nomaļākās vietās grāvjos izgāztām atkritumu kaudzēm. "Tā diemžēl ir realitāte, ar ko jāsaskaras ik gadu. Talka ir tikai iespēja samazināt atkritumu kalnus, bet ne uzveikt to cēloņus," piebilst I. Grīnbergs.
Ciemu centrā stādīs pa eglei
Ja palūkojas "Talka.lv" kartē, ap Ulbroku var redzēt krietni vairāk sarkanu punktu nekā citviet. Tās ir vietas, kuras iedzīvotāji Ulbrokā, Līčos, Sauriešos un Upeslejās uzskata par savu pienākumu savest kārtībā.
Stopiņu novada izpilddirektors Andris Kurzemnieks teic, ka arī viņa pārraudzītajā novadā cilvēki jau laikus gatavojas Lielajai talkai. Viņi piesaka vietas, kur pašvaldībai vajadzēs braukt pēc savāktajiem atkritumiem. Rosība sagaidāma arī privātmāju teritorijās. "Taču vēl nekas no talkas centra nav dzirdams par atkritumu maisiem. Protams, mums ir palikusi rezerve no iepriekšējiem gadiem, bet šogad papildinājuma maisu krājumam nav."
Runājot par vietām, kur, paredzams, tiks savākts visvairāk atkritumu, izpilddirektors nosauc SIA "Rīgas meži" piederošas teritorijas. Tur esot gan stigas, gan meža ceļi, ko izmanto nelegālie atkritumu izvedēji. "Tāds "uzņēmējs" apbraukā jaunceltnes un piedāvā par, piemēram, desmit eiro aizvest un nodot būvgružus. Bet viņam negribas stāvēt rindā, lai kravu nosvērtu un nodotu, kā pienākas. Tāpēc būvgruži tiek aizvesti un izgāzti mežā. Iespēja šādus pārkāpējus noķert ir ļoti maza. Varbūt tad, ja visur mežos būtu izliktas novērošanas kameras, situācija mainītos," spriež izpilddirektors.
Kā jau ik gadu, darba pietiks arī pie bijušā ģipša atradņu dīķa Sauriešos. "Laikam jau viens otrs no tiem, kuri te vasarā nāk atpūsties, domā, ka te nekad neatgriezīsies, tāpēc atstāj aiz sevis piecūkotu vidi. Protams, kā ik gadu, arī šeit atnāks talkotāji, lai visu sakoptu," teic A. Kurzemnieks.
Runājot par talkas dienas priecīgākajām pusēm, viņš stāsta, ka Lielās talkas ietvaros novada jaunieši aicina novada ciemu ‒ Cekules, Līču un Upesleju ‒ centrā kopīgiem spēkiem iestādīt egli, kas nākotnē varbūt kļūtu par tādu kā ciema centrālo, pulcēšanās vietu. To, piemēram, varēs izrotāt Ziemassvētkos un baudīt tās skaistumu. Tāpat Stopiņu novada pašvaldība ap pusdienlaiku aicinās visus talkas dalībniekus pulcēties uz gardo talkas zupu ‒ Ulbrokā pie kultūras nama, Sauriešos pie katlumājas, Upeslejās pie sporta laukuma, Līčos pie dienas centra un Cekulē pie katlumājas.
"Kultūrslānis" šogad plānāks
Lielās talkas koordinators Salaspilī ir Komunālā dienesta vadītājs Ojārs Kramiņš, un viņš teic, ka paši salaspilieši vien ir tie, kuri piemēslo savu apkārtni, tāpēc cerams, ka, tāpat kā citus gadus, arī šoreiz talkotāju netrūks.
Tā kā sniega šogad bija mazāk, jau laikus pie darba stājās Komunālā dienesta ļaudis, un ir labi pastrādājuši arī sētnieki, tāpēc "kultūrslānis", kas būs jānovāc Lielajā talkā, Kramiņaprāt, būs plānāks, turklāt aprīlis taču ir arī Spodrības mēnesis.
Protams, tāpat kā citur, netīrākās vietas novadā ir meži un grāvji māju tuvumā. Par problēmu direktors uzskata kapu atkritumu konteinerus, kas paredzēti trūdošo atkritumu ievietošanai, bet pa tumsu kāds tur pamanoties iemest arī maisus ar būvgružiem. "Tas nav labi, jo rada problēmas Komunālajam dienestam, bet varbūt labāk tā, nekā, ja būvgruži nonāktu mežā vai grāvjos," spriež O. Kramiņš. Taču, runājot par Lielo talku, viņš nešaubīdamies piekrīt, ka jau pērn izvirzītais sauklis "Tīra Latvija sākas tavā galvā!" ir pareizs.
