– Pirms divām nedēļām Ropažu centrā, jūtami apmulsis, bija ieklīdis mednis. Viens skaidrojums, ka vecie putni jaunos un spēcīgos padzen no riesta vietas. Domāju, ka šis nav tas gadījums, šis ir Ropažu mežu izciršanas rezultāts. Ja mēs pabraucam uz Plāņupi, Lāčkalniem, Gaiteņiem, tur meži vairs nav pazīstami, pa gabalam vien izcirsti. Medņi ir nometnieki – dzīvo stingri uz vietas, vienā vietā, kur viņi šķiļas, tur arī dzīvo gan ziemu, gan vasaru. Pārtiek no mellenēm, skujām, melleņu lapām un ogām. Pavasarī salaižas 5–7 putni, izkaujas, izdziedas, ierodas mātītes.
– Kā medņi izvēlas riesta vietu?
– Medņiem dziedāšana ir ļoti klusa. Tie izvēlas riesta vietu mežā, tuvu purviņiem, kuros dzīvo, vienā noteiktā vietā. Vietai medņa acu augstumā ir jābūt brīvai no apkārtnes.
Ja meži tiek izcirsti, mednis nevar atrast riesta vietu, ierastajā vietā atrodas klajums, kam pārlido pāri. Līdz ar to viņu dzīvotne ir izjaukta, putns ir apmulsis un meklē citu riesta vietu. Gaiteņos, Lāčkalnos, Allažmuižā – viss ir izcirsts, tieši tā mežaudze, kas patīk medņiem – lielas priedes, skujkoki, blakus purviņi, dzērvenes, mellenes, lācenes.
– Cik ilgu laiku putniem vajadzēs, lai atrastu jaunu riesta vietu?
– Jaunu riesta vietu viņi atrod esošajā sezonā. Daba ir daba, cilts ir jāturpina. Mednis ir iekļauts medījumu putnu sarakstā, taču vajadzētu iekļaut aizliegto, saudzējamo putnu skaitā, mednieki to negrib.
– Vai Ropažos daudz medņu?
– Šeit medņu ir daudz vairāk nekā Zemgales mežos, jo Ropažu meži bija pateicīga apkārtne. Zemgales mežos ir pamežs, krūmi, lapkoki, Ropažos ir daudz skujkoku, mellenāju, tā ir viņu dzīvotne.
– Ko ar medni dara pēc nomedīšanas?
– Pēc nomedīšanas mednis tiek pārvērsts par izbāzeni, tieši tāpat kā jūras ērglis, taču tas ir aizsargājams. Medniekam jūras ērglis ar divus metru gariem izplestiem spārniem ir trofeja. Krievu laiku mode – plēsīgie jāiznīcina.
– Par medni ir skaidrs, bet ko jūs varat teikt, piemēram, par ērgli?
– Ērglim ir vajadzīgs mežs ar veciem kokiem, purvu, ja purvā ir vismaz viens pietiekami augsts koks, pārredzama apkārtne, tā ērglim ir laba vieta. Aiz Lāčkalniem šādā vietā ligzdo zivju ērglis. Pārtiku sev atrod Allažu dīķos, mazos mežu ezeriņos.
– Šobrīd LNT ir izveidojusi filmu "Melnā stārķa lidojums". Vai pie mums arī ir melnais stārķis?
– Aiz Plāņupes bija melnā stārķa ligzda. Vējš salauza pamatzaru, tas krita un nojauca ligzdu, šī iemesla dēļ stārķis divus gadus tajā vietā neligzdo.
– Cik putnu sugu jūs esat ievērojis Ropažu parkā?
– Ropažu parkā vairāku gadu gājumā esmu piefiksējis 77 sugas.
– Kuri, jūsuprāt, ir visinteresantākie putni?
– Kā lai pasaka, lielie putni – pīles, meža pīles, gulbji, zosis, nerunājot jau par ērgļiem, vanagiem, piekūniem, – ir ļoti, ļoti uzmanīgi, maņas ir attīstītas, tā ir izdzīvošana – visu redzēt, manīt traucējumus, briesmas.
Mazi putni, zvirbuļveidīgie – ķivuļi, ķeģi, sarkanrīklītes, paceplīši – ir maziņi, bet kustīgi, ilgi uz vienas vietas neturas. Viņus ir grūtāk nofotografēt, bet tāpat ir savs skaistums – viņu savstarpējās attiecības, nodarbošanās dabā ir pietiekami interesantas.
Pirms divām nedēļām biju jūras ērgļu slēpnī, gaidīju viņus, lai tiktos. No rīta 5.30 biju slēpnī, pēc brītiņa sāka aust gaisma, parādījās kraukļi, jūras ērgļi, līdz krēslas iestāšanās brīdim varēja bildēt. Slēpnis ir maza būdiņa, kas apklāta ar zariem, lai putns nemana. Netālu izvietota barība. Ja slēpnī fotoaparāta objektīvs sašūpojas, gaisma mazliet pakustas, tas putnus nobiedē, viņi paceļas un aizlido, var visu dienu arī neatlidot. Ja sanāk nofotografēt labu bildi, ir gandarījums par to.
Pie mājas vasarā paceplītis taisa perējumu, lēkā, slēpnī var sēdēt un fotografēt.
– Kurā gadalaikā visinteresantāk vērot putnus?
– Vērot var visu gadu. Ziemā pie barotavām, mežos, bet fotografēšanai pateicīgākais laiks ir pavasaris, kad atgriežas putni, bet nav lapu. Lapotne traucē putnus labi redzēt, dzirdēt. Marta sniegs apturēja putnu plūsmu, migrāciju.
Pagājušajā gadā ļoti daudz zosu bija Zaķumuižā, tagad tām nav ko ēst, tāpēc ka nav sniega, jo tad ūdens pļavās un laukos ir maz. Pie putniem jābrauc ciemos uz Kolku, Liepājas pusi.
– Kura ir jūsu atzītākā putnu vērošanas vieta?
– Tur, kur var daudz nofotografēt un īslaicīgi. Īslaicīga vieta ir Mangaļsalas mols. Mērsragā ir zināms plašums – ūdensputni, bridēji. Sākot no jūlija līdz septembrim – katru dienu var braukt.
– Putniem vairāk attīstīta redze vai dzirde?
– Dienā aktīvajiem putniem pamatā ir attīstītāka redze. Dzirde ļoti attīstīta pūcēm – nakts putniem. Daba pie tā ir ļoti rūpīgi strādājusi. Pūcēm ir ovāls ap acīm. Katra spalva ir speciāla, tās savāc skaņu, jo viņas dzird pat peli skrienam, tad pūces metas uz to vietu.
– Kuram no putniem ir ļoti savdabīga uzvedība?
– Mazajam ērglim. Putni dēj olas. Laiks starp vienu otru olu ir divas līdz trīs dienas, kā kurai sugai. Kad ir izdēta pirmā ola, tad jau mātes sāk perēt, viens mazulis izšķiļas ātrāk, viens vēlāk. Vecāki sāk barot. Mazajam ērglim raksturīgi, ka tas vājāko no bērniem likvidē. Citi putni tā nedara, bet viņiem tas ir kā likums.
Viens pētnieks, koordinators, mazo ērgli baroja mājās, kad ērglis bija sasniedzis zināmu vecumu, aizveda uz Vāciju, kopā ar vācu ornitologiem ielika ligzdā, un viņš izdzīvoja. Putns pēc tam ir redzēts.
– Vai ir novērots, ka putni izvēlas aizlidot prom no Latvijas un atrod mājvietu citur?
– Pagājušajā ziemā, februārī, jūras ērgli noķēra ar tīklu. Amerikāņiem ir tāds šaujamais tīkls. To ierok kaudzītē, kad ērglis ir pagriezies pareizā virzienā – ar galvu pret šaujamo tīklu –, to izšauj no zemes, ērglis redz kaut ko lidojam pretī, ceļas augšā, tad satiekas ērglis uz tīkls. Tas nav vardarbīgi. Noķēra divus ērgļus, nogredzenoja, abiem uz muguras uzlika raidītājus un atlaida brīvībā, lai izsekotu viņu gaitām. Viens ērglis ielidoja Lietuvā, pēc tam pārlidoja uz Vidzemi, Rīgas jūras līci, ielidoja Igaunijā, atnāca atpakaļ, it kā veidoja ligzdu Skrundas apkaimē. Ērglis ir liels, smags, ļoti negribīgi lido pāri jūrai, jo tas prasa daudz spēka.
– Vai Ropažos ir noķerti putni, lai izzinātu viņu gaitas?
– 2012. gada vasarā Ropažos tika noķerta zivju ērgļu ģimene – māte, tēvs un trīs bērni. Visus nogredzenoja, uzlika raidītājus. Ātrāk aizlidoja māte Ilze, tēvs Ēriks pēc nedēļas aizlidoja no ligzdas rajona. Viņi lidoja pāri Rumānijai, Ungārijai, Ilze apstājās Itālijā, tur raidītājs apstājās, signālu raidīja, bet vietu nemainīja. Tas nozīmē, ka putns ir pazudis. Aizbrauca vācieši, meklēja, bet Itālijas kalnos bija dzelkšņaini krūmi 2–3 metru augstumā, neko neatrada, tikai ērgļu spalvas.
Signāls raidīja ilgi, arī itāļu ornitologi brauca meklēt, bet neatrada. Tēvs Ēriks aizlidoja pāri Vidusjūrai, vienā dienā nolidoja 580 km, lidojot pāri Sahāras tuksnesim, divas dienas atpūtās oāzē, uzkrāja spēkus. Vienas dienas laikā nolidoja 630 km pāri Sahāras tuksneša atlikušajai daļai un laidelējās Gabonā. Internetā varēja sekot viņa gaitām. Raidītājs kādu laiku apklusa, bet marta sākumā tas atsāka darbību, varēja redzēt, ka ērglis lido atpakaļ. 2013. gada aprīlī bija Lietuvā, drīz ieradās Ropažos, ligzdas vietā. Sākumā bija viens, maija pirmajās dienās piefiksēju, ka ir sameklēta draudzene.
– Kādēļ ērgļi lido tik tālu – uz Sahāras tuksnesi?
– Viņiem ziemā Latvijā nav ko ēst. Tās teorijas, kāpēc lido tik tālu, nav saprotamas. Piemēram, zīriņi lido uz Dienvidāfriku, desmitiem tūkstošus kilometru. Viens skaidrojums – barība. Viņi nespēj tur savu cilti turpināt, tur ir tūkstošiem putnu, visiem nav ko ēst, tāpēc viņi pārvietojas uz citiem ziemeļu rajoniem, kur ir barības vielas. Tā ir viena teorija.
Teiksim, dzērvju pagājušā gadsimta 80. gados bija salīdzinoši maz, dzīvoja Polijā, Vācijā. 70.–80. gados sākās lauksaimniecība ar ķīmiju, pazuda visa dzīvotnes barība, un dzērves pakāpeniski ienāca Latvijā, tagad to ir ļoti daudz. Tāpat ir ar jūras kraukļiem, Latvijā viņu nebija, mājoja Polijā. Nepatīkams putns, kas izēd zivis, apmēram trīs kilogramus dienā.
Manuprāt, viena ar putnu pārvietošanos saistīta hipotēze ir dzimtas turpināšana. Sarkanā puskuitala bez apstājas var lidot 11 dienas. Atsevišķām putnu sugām gremošanas trakts pārveidojas, kad tas gatavojas lidot prom. Putns uzkrāj barības rezerves, spēku, enerģiju, lai varētu ilgstoši lidot. Sarkanā puskuitala ir mājas baloža lielumā, ar garām kājām. Dzīvo mitrās pļavās, dažādās ūdenstilpju malās. No jūlija var fotografēt.
