Šī doma liek noprast, ka tas, ko mēs darām un kam pievēršam uzmanību ikdienā, norāda uz mūsu prioritātēm un vērtībām. Dažkārt cilvēki māna sevi un citus, apgalvojot, ka dzīvē vērtīgi ir sportot vai veselīgi ēst, bet nedara to. Vai arī, ka dzīvē svarīga esot ticība Dievam, bet viņu ikdienas rīcība par to neliecina.
Tas, kas mums dzīvē ir svarīgs, to arī pamanām. Atceros, ka tad, kad mūsu ģimenē gaidījām pirmo bērnu, kļuva aktuālas lietas saistībā ar bērnu vajadzībām, kuras agrāk nebija mūsu redzeslokā. Piemēram, pēkšņi pamanījām ielās daudzos un dažādos bērnu ratiņus. Tas norādīja, ka mūsu dzīvē ir parādījušās jaunas vērtības, jo kļūstam par vecākiem.
Kas mums, ropažniekiem, būs svarīgs šajā pavasarī, Lieldienu laikā? Vai tā būs sajūsma un prieks tikai par atmodu dabā, par garākām un gaišākām dienām, par siltāku saules staru un putnu dziesmām? Vai arī būsim kā "mazi kurmīši", kas pavasaros gūst prieku no nepārtrauktā rakšanas darba? Bez visām šīm neapšaubāmi nozīmīgajām lietām ir kāds liels notikums, kuru atceramies šajā laikā. Tādēļ vēlos jautāt, vai mūsu acis atradīs laiku pacelt skatu uz debesīm, ļaujot savā sirdī piedzīvot Dieva Dēla – Jēzus Kristus – augšāmcelšanās spēku un prieku? Prieku par to, ka Jēzus ir augšāmcēlies no krusta nāves par visu cilvēku (arī mūsu) grēkiem, lai ikviens, kas tic Viņam, var piedzīvot tuvās attiecības ar Dievu un iegūt mūžīgo dzīvību. Piedzīvot spēku, kas atbrīvo, dziedina un atjauno. Spēku, kurš piešķir cilvēkam jaunu identitāti un mērķi dzīvei.
Ropažu iedzīvotājiem šajā Lieldienu laikā gribētos novēlēt, lai šajā aizņemtības un dzīves rūpju, informācijas un dažādo iespēju pārbagātajā laikā rodam laiku apstāties un ieraudzīt garīgo realitāti. Ieklausīties Dieva Vārdā un ļaut piedzimt sevī jaunai cerībai un mūžīgai dzīvībai, kas nenāk no dabas spēkiem vai cilvēku radītām pašpalīdzības programmām un filozofijām, bet gan no vienīgā un patiesā Trīsvienīgā Dieva! Jēzus saka: "Es Esmu augšāmcelšanās un dzīvība! (..) Vai tu tici tam?" un "Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu!" Nekavējies, jo, vērojot pasaules notikumus, varam secināt, ka laika vairs nav daudz!
Kāda kristīga dziesma sākas ar vārdiem:
"Atver, Kungs, manu sirdi,
Atdari acis man, Kungs,
Lai redzu Tevi! Lai redzu Tevi!"
Lai tā ir kā mūsu lūgšana šajos skaistajos Kristus augšāmcelšanās svētkos!