02.04.2014 15:56

Carnikavā radoši sadarbojas ģimenes un skolotāji

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mammas kopā ar skolotājām varēja "peldēt" pa graudiem, "ienirt" tajos, nogaršot tos un izveidot katra pati savu "mandalu". Mammas kopā ar skolotājām varēja "peldēt" pa graudiem, "ienirt" tajos, nogaršot tos un izveidot katra pati savu "mandalu". publicitātes

Marta nogalē Carnikavas pirmsskolas izglītības iestādē (PII) "Riekstiņš" notika "Krāsaino graudu pēcpusdiena", kurā vecāki kopā ar skolotājiem uzzināja jaunas metodes, ko praktiski izmantot gan izglītības procesā, gan jauki un saturīgi pavadot laiku ar bērnu.

Šā gada sākumā Carnikavas novada vecāku biedrība "Nākotnes iela" veica aptauju, kurā noskaidrots, ka 44,7 % novadā dzīvojošo vecāku labprāt apmeklētu kādu izglītojošu semināru vai lekciju, savukārt 26,3 % izteica vēlēšanos piedalīties praktiskās nodarbībās vecākiem sevis izzināšanai, prasmju apgūšanai un pilnveidošanai.

Apmeklējot biedrības "Latvijas Vecāku kustība" organizētās mācības projektā "Open Parents" (www.openparents.eu), "Nākotnes ielas" dalībnieces ir piedalījušās dažādās praktiskās nodarbībās, un vienā no tām bija kopā ar ģimenēm. "Domājot par to, kādu pasākumu noorganizēt Carnikavas novada vecākiem, prātā atausa sajūsma, ar kādu bērni darbojās ar krāsainiem graudiem vienā šāda projekta nodarbībā. Tā kā graudi nes dzīvības spēku un pavasarī tie atmostas un kļūst aktīvi, tad krāsaino graudu spēles šķita atbilstoša ideja pirmajam pasākumam tieši pavasarī," stāsta biedrības "Nākotnes iela" pārstāve Mārīte Mundure. "Ideja bija, atlika tikai saprast, kur šo pasākumu rīkot. Talkā nāca PII "Riekstiņš" grupas "Mārītes" skolotāja Dace Lancmane, kura ar lielu entuziasmu uzņēma ideju par krāsaino graudu spēlēm, ieinteresēja arī citus pedagogus un palīdzēja noorganizēt pasākumu bērnudārzā."

Lai pasākuma plānošana un organizēšana noritētu bez īpašas aizķeršanās, biedrība izmantoja "Open Parents" supervīzijas piedāvāto iespēju. Šeit ļoti noderēja personīgās izaugsmes treneres un kouča Lailas Zariņas "īsais kurss" pasākumu plānošanā – divu stundu laikā trīs aktīvas biedrības mammas no idejas nonāca līdz reālam darbības plānam un ieguva fantastisku universālo rīku, kas lieti noderēs arī citu pasākumu plānošanā, modelējot un paredzot visu pasākumā iesaistīto pušu vēlmes attiecībā uz rezultātu un procesu. Bija interesanti un aizraujoši iejusties, piemēram, vecāku, pedagogu, bērnu lomā un mēģināt saprast, ko tad viņi sagaida no pasākuma.

Krāsaino graudu spēļu pēcpusdienu vadīja dabas vides estētiķe Diāna Timofejeva no "Dabas vēstniecības" (www.dabasvestnieciba.lv), kas atrodas kaimiņu novadā – Ādažos. Iepazīties ar graudiem ieradās Carnikavas novada vecāki un bērnudārza "Riekstiņš" skolotājas.

Kopīgi darbojoties, tika iepazīta graudu un sēklu dažādība un spēks – varēja iztaustīt un izjust vismaz 15 dažādu šķirņu graudus, sēklas, zirņus, lēcas, pupiņas utt., tika gūtas pozitīvas emocijas un atmodināts iekšējais bērns. "Riekstiņa" skolotāja un viena dēla mamma Ineta Sindrūne atzina: "Es jūtos kā bērns! Tik jaukas sajūtas." Kamēr Diāna stāstīja par graudu spēku un dažādām spējām, mammas kopā ar skolotājām varēja "peldēt" pa graudiem, "ienirt" tajos, nogaršot tos un izveidot katra pati savu "mandalu".

Dalībnieces uzzināja, kā ar šiem pieejamajiem un nedārgajiem materiāliem jēgpilni pavadīt laiku ar bērniem, kā tos var izmantot pedagoģiskajā procesā un kā graudi palīdz uzlabot attiecības un novērst konfliktsituācijas. Savukārt pedagogi guva jaunu iedvesmas avotu savām ikdienas nodarbēm ar bērniem.

"Tas bija tieši tas, kas man šobrīd bija vajadzīgs! Es reāli nomierinājos. Tik mierīga sen neesmu bijusi," pēc graudu spēlēm atzina divu bērnu māmiņa Kristīne Birze.

Tā kā pasākuma laiks bija ierobežots (tikai divas stundas), bet iegūstamās informācijas apjoms neizsmeļams, tad biedrības "Nākotnes iela" pārstāves vienojās ar Diānu Timofejevu un PII "Riekstiņš" metodiķi Diānu Ločmeli, ka pēc kāda laika varētu turpināt šo pasākumu, bet šoreiz jau vairāk uzzināt graudu spēļu teorētisko pusi – praktiskos ieguvumus un pielietojamību dziļākā, nopietnākā veidā, piemēram, hiperaktīvu vai autisku bērnu stāvokļa uzlabošanai. Tāpat tika secināts, ka būtu lietderīgi šādu pasākumu noorganizēt ar bērniem un aprobēt iegūtās zināšanas jau praksē, bet tam būtu jānotiek kādā brīvdienā, lai vecāki un pedagogi var mierīgi, nesteidzoties izbaudīt procesu, nedomājot par ikdienas rūpēm un darba pienākumiem, ļauties dabas spēkam un enerģijai. Šis bija tikai sākums.