Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas tādēļ, ka šie abinieki, sadarbojoties ar bebriem, sākuši norakt ezera un tuvējo ūdenstilpņu krastus, no kā visvairāk cieš turīgāko iedzīvotāju sabūvētie glaunie mājokļi.

Teksta autors pagaidām gan vēlējās palikt anonīms, līdz tiks savākti visi lietas materiāli un iesniegti attiecīgās tiesu instancēs, lai uzvarētu taisnība. Kā raksta sašutušais iedzīvotājs, "nāras it sevišķi aktīvas kļūst pavasarī un postījumus visvairāk nodara palu laikā, kad ūdens līmenis ir ievērojami augstāks. Šie radījumi tad piepeld pēc iespējas tuvāk mūsu mājokļiem un iekļūst mazdārziņu teritorijās, un, kur vien iespējams, norok plašus zemes gabalus, tādējādi paplašinot apūdeņoto teritoriju, lai savus nedarbus varētu turpināt arī vasaras laikā. Tas, visticamāk, tādēļ, ka pēdējā laikā dzirdēts par nāru populācijas pieaugumu, līdz ar to arī noteikti šiem radījumiem dzīves telpa tīrajās Latvijas ūdenstilpnēs kļuvusi par šauru, kamdēļ nepieciešams to paplašināt uz savu nabaga divkājaino sugas brāļu rēķina. Turklāt tas vēl notiek sadarbībā ar bezkaunīgajiem bebriem, kurus vietējie mednieku kolektīvi iepriekš tik žēlsirdīgi apžēloja, bet nu tie metušies uz vienu roku ar zvīņastaiņiem, palīdzot tiem rakt zemūdens tranšejas. Acīmredzot pēdējie šiem apsolījuši kādu brīvu sauszemes placi no mūsu mežu teritorijām, kur bebri varētu trīt savus zobus un sadabūt par velti materiālu dambju būvēšanai."

Taču Baltezera iedzīvotāji nedomā palikt ar saliktām rokām klēpī, un top radikāls pretnāru apkarošanas plāns. "Par to esam uzrakstījuši un iesnieguši apjomīgu projektu vairākos Eiropas Savienības (ES) fondos, un ļoti ceram par atbalsta saņemšanu," norāda vēstules autors, sakot, ka mērķa īstenošanai arī tiks sasaukta Krīzes vadības centra ārkārtas sēde, lai lemtu par tūlītēju pasākumu veikšanu ar esošajiem resursiem, lai nepieļautu tālāku nāru invāziju.

Piebilstams, ka tikmēr ārpus Pierīgas iedzīvotāji par nārām maz ko dzirdējuši, turklāt latviešu folklorā šis radījums nav īpaši izplatīts personāžs. Vienīgais iespējamais nāras novērošanas gadījums Latvijā minēts Ojāra Mita grāmatā "Mistiskā pasaule": "Rucavas pagastā dzīvojošā astoņdesmitgadīgā saimniece Atiķe stāstīja, ka viņas mamma, maza meitenīte būdama, redzējusi, ka zvejnieki no jūras atveduši tīklā sapinušos nāriņu. Tai bijušas mazas rociņas, uz galvas matiņi un – zivs aste. Nezinājuši, ko iesākt, un ielikuši baļļā ar ūdeni, kur viņa nekustīgi sēdējusi. Pēč kāda laika palaiduši atpakaļ jūrā, un nāriņa priecīgi aizpeldējusi. Tā stāstīja mūsu pašu zvejnieksieva."

*Šī ir 1. aprīļa joku ziņa. Portāls "Apriņķis.lv" un laikraksts "Rīgas Apriņķa Avīze" aicina lasītājus neuztvert nopietni rakstā pausto informāciju, saglabājot veselīgu humora izjūtu.