Pēc grēkā krišanas tāds ir visu cilvēku stāvoklis jau kopš ieņemšanas brīža. Reformācijas laikā Bībeles vērtējums par grēku tika ļoti trāpīgi ietērpts šādos vārdos: "Grēks ir tik dziļa, ļauna cilvēka dabas samaitātība, ka ar prātu tas nav ieraugāms, tam jātic pēc Rakstu atklāsmes."
Šādu vērtējumu nav patīkami dzirdēt nedz no cilvēkiem, nedz no Dieva. Bet, pirms nepatikā aizvērt ausis, ir vērts pajautāt, vai saprotam šos vārdus pareizi? "Gudrības Sākuma" pirmajā daļā "Bībele kā Liecība" tika paskaidrots, kā darbojās valoda. Proti, katrā komunikācijā klātesoši ir trīs aspekti: nolūks, ar kādu tiek runāts, pats sacītais, un rezultāts, kādu runātājs vēlās panākt. Pārdomāsim, kā šie trīs aspekti attiecās uz Bībelē pausto, ka visi cilvēki savā būtībā ir ļauni grēcinieki.
Vispirms, kas ir šīs vēsts nesējs? Protams, Dievs pats savā atklāsmē, savā sarunā ar cilvēkiem. Kā jau aplūkojām sadaļā "Dievs – kas un kāds Viņš ir", Dieva mīlestība pret mums ir nemainīga. Arī pēc grēkā krišanas Viņš nav mūs atstūmis. Kāds varētu būt Dieva nolūks, sakot, ka visi kopš ieņemšanas brīža esam ļauni grēcinieki? Vai tādēļ, lai mūs atgrūstu? Lai pazemotu? Vai, varbūt Tēva mīlestībā sāpināts par mūsu bezcerīgo stāvokli, Viņš vēlās, lai arī mēs apjaustu, kādā situācijā atrodamies? Lai arī cilvēki ir novērsušies no Dieva, Viņš nav novērsies no mums. Tieši Dieva beznosacījumu mīlestība ir iemesls, kādēļ Viņš dara mums zināmu šo nepatīkamo patiesību.
Otrais aspekts, – kas tieši tiek sacīts? Arī to svarīgi ieraudzīt Dieva vēstījuma plašākā kontekstā. Dieva atklāsme nesastāv no viena vienīga sprieduma: "Jūs visi esat nelabojami grēcinieki. Punkts." Šī diagnoze, lai cik mums tā liktos nepatīkama, tiek pasniegta Dieva nemainīgās, mīlestības pilnās attieksmes ietvarā. Kā aplūkojām sadaļā par Dievu, Viņš ir tas pats Evaņģēlija Dievs gan Radīšanā, gan mūs uzturot, gan glābjot, gan gatavojot uzņemšanai mūžības mājokļos.
"Jā, jūs visi esam pilnīgā grēka varā, bet Es to tā neatstāšu!" "Es esmu Labais Gans. Labais Gans atdod savu dzīvību par savām avīm." (Jņ 10:11) "Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki." (Rom 5:8) Ja mīlošs vecāks norādītu savam bērnam, ka viņš smagi saslimis, un, ja netiks darīts viss nepieciešamais, šī saslimšana beigsies bēdīgi. Ko tas nozīmētu? Vai to, ka vecāks atgrūž, pazemo, vai nicina savu bērnu? Protams, nē! Tieši pretēji. Tieši tāpat varam lūkoties uz Dieva sacīto, vai to pasludina Viņš pats, vai Viņa mācekļi.
Trešais aspekts – ko Dievs vēlās sasniegt ar šo vēstījumu? Viņš vēlas, "lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas". (1.Tim 2:4) Tik vienkārši? Jā, tik vienkārši. Dievs vēlās mājot mūsu vidū, lai mēs būtu Viņa ļaudis un Dievs pats būtu ar mums. (Atlk. 21:3) Kā to jau aplūkojām sadaļā par Radīšanas kārtību, bauslības darbam (otrajam lietojumam) jānāk vispirms. Ja neapzināmies savu stāvokli, tad nevaram vēlēties to mainīt. Ja nezinām, ka esam grēka vergi, mums nav vajadzīgs Glābējs. Ja nozaudējam Dieva Vārdā atklāto patiesību par mūsu pašreizējo stāvokli, Sātans ir uzvarējis. Tad mēs brīvprātīgi ieslēdzam sevi pasaulē, kurā Kristus nav vajadzīgs. Ja cilvēks pazaudē skaidru atziņu par grēku,viņš mirs, viņš "noteikti mirs" – tagad un mūžībā. (1.Moz 2:17)
Vairāk lasiet grāmatā "Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm".
29.03.2014 09:03
Kāpēc visas tās runas par grēku?
Autors Guntars Baikovs; www.gudribassakums.lv
Apustulis Pāvils citē psalmu autoru rakstīdams: "Nav neviena taisna, it neviena. Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu. Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena." (Rom 3:10-12)