27.03.2014 11:49

Arī Ikšķiles novadā pieminēti komunistiskā genocīda upuri

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Arī Ikšķiles novadā pieminēti komunistiskā genocīda upuri www.ogrenet.lv

Otrdien, 25. martā, Ikšķiles novadā notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts pasākums "Tikai tāpēc, ka mīlējām".

Pasākuma ieskaņas daļā represētos Ikšķiles novada ļaudis laipni savā kafejnīcā "Dainas" uzņēma "Sibīrijas bērns" − Astrīda Salmiņa, vēsta ikskile.lv. Pēc gardās maltītes pasākuma apmeklētāji devās uz Tīnūžiem, lai kopīgi atcerētos latviešu tautai liktenīgos notikumus un noliktu ziedus pie pieminekļa "Represētajiem Ikšķiles pagasta iedzīvotājiem 1941–1949".

Piemiņas brīdi atklāja pasākuma organizatore, Tīnūžu Tautas nama vadītāja Valda Kurša, kura uzsvēra, ka visā Latvijā ir dažādi pieminekļi un zīmes ar uzrakstiem, kopā veidojot strīpainu rakstu, kas daudziem cilvēkiem neko neizsaka, bet represētie ļaudis tiem dod garīgo ietvaru: "Jūs katrs esat kā dzīvs pavediens, kas tur kopā mūsu vēsturi, mūsu Latviju. Šie akmeņi kļūst dzīvi, pateicoties jums. Jūs esat gatavi dalīties tajā labajā, kas palīdzējis izdzīvot. [..] Kāpēc tā notika, kāpēc jums bija jāpārdzīvo šis laiks? Tas ir tāpēc, ka jūs mīlējāt savas mājas, mīlējāt savu zemi, savus vecākus. Jūs vienkārši mīlējāt!"

Piemiņas brīdī klātesošos uzrunāja arī Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš: "Šajos skarbajos gados tika deportēti zīdaiņi, mazi bērni, veci un arī darba spējīgi cilvēki... Ir prātam neaptverams tas, ko jūs un jūsu ģimenes pārcietušas. Izsūtītajiem cilvēkiem bija sāpīgi atgriezties savās mājās un redzēt, ka viņu tēvu tēvu mantotajā īpašumā saimnieko citi. Diemžēl tāda bija ideoloģija...

Pa šiem 65 gadiem izaugušas jau trīs paaudzes. Jūs jau redzat savus mazmazbērnus. Mēs visi ļoti ceram, ka vēsture neatkārtosies, bet šodien mums ir jābūt uzmanīgiem un modriem − kā redzam, kaimiņos lielkrievu šovinisma impēriskā domāšana ņem virsroku. Mums jaunatnei ir jāstāsta par vēsturi. Pašvaldības loma ir līdzdarboties tās izglītībā, lai mūsu nācijai nezustu patriotisms, saglabātos apziņa, ka Latvijas valsts ir vērtība."

Arī Roberts Jansons, kurš aktīvi piedalījās pretošanās kustībā, dalījās savās atmiņās par izsūtījuma gadiem. "Mēs ļoti ticējām, ka būs lemts pašiem noteikt dzīvi savā valstī," tā akcentēja Jansona kungs.

Pēc pasākuma seniori devās uz Latvijas Okupācijas muzeju un piemiņas vietu Torņkalna stacijā.

Foto no pasākuma.