Proti, viņš dievkalpojuma laikā iebrāzās dievnamā un kliedzot neļāva nokristīt bērnu, ko viņa sieva bija ieņēmusi, nekrietnā kārtā pārguļot ar mīļāko. Par šādu notikumu uzzinājis portāls "Kasjauns.lv", pārlapojot 100 gadus senas latviešu avīzes.
Turklāt tolaik par to pirmajā lappusē rakstīja pat "Jaunākās Ziņas": "Svētdien šejienes baznīcā ieskrēja vīrs un pilnā balsī uzkliedza mācītājam, lai nekristot bērnu, jo tas neesot viņa, M., bērns, bet sieva to citur piedzīvojuse, tamdēļ viņš savā uzvārdā to neļaušot kristīt.
Mācītājs no M. uzstāšanās pārsteigts, stāvēja kā sastindzis, nevarēdams izrunāt ne vārda, arī pērminderi palika savās vietā kā akmeņa tēli, tikai pagasta vecākais gribējis M. vest ārā, bet pēdējais atkal uzsaucis, lai neķeroties viņam klāt, viņš pats zinot iziet un turpat altāra priekšā uzlikdams cepuri galvā lepni un netraucēti izgājis caur uztraukto baznīcēnu rindām ārā. Vēlāk par notikumu sastādīts protokols un vainīgo sauks pie atbildības." ("Jaunākās Ziņas", 1914. gada 5. martā)