Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Marta sākumā, saules un siltuma lutināti, uzziedēja pirmie pavasara ziedi – sniegpulkstenītes un krokusiņi. Taču uz šo pavasari var arī attiecināt leģendāro teicienu "Sniegs mūs pārsteidza nesagatavotus", jo tas patiešām pēkšņi apsedza pirmos pavasara vēstnešus. Tāpēc "Rīgas Apriņķa Avīze" pavasari baudīt devās uz Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (NBD) oranžēriju Salaspilī.

NBD oranžērijā nav tradicionālā pavasara – šeit visu gadu augi zied, ražo, mostas vai atpūšas. Oranžērijā aug visdažādākie augi no visas pasaules, tajā visu laiku zied vairāk nekā 50 augu.

Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne stāsta: "Tagad sāk mosties kaktusi, kas visu ziemu sausumā un aukstumā gulējuši. Zied arī tā sauktais Kristus ērkšķis jeb eiforbija, kura sula ir indīga, sāk ziedēt līdakastes. Toties alvejas, ko ēd ar medu un smērē uz brūcēm, jau noziedējušas. Jā, tas ir ļoti ārstniecisks augs. Būtībā katrs augs ir ārstniecisks, tikai mēs to vēl nezinām."

Rādot uz tautā populāro naudas koku, Z. Purne smaidot atzīst, ka tas nesot naudu – jo lielāks koks, jo lielāka nauda.

Kamēr savvaļas daba vēl tikai mostas, oranžērijas eksotiskie dienvidu augi jau sāk noziedēt un nest ražu, piemēram, dekoratīvais ananass drīz būs nogatavojies, un, lai gan tas ir dekoratīvs augs, tā auglis ir arī ēdams. Gatavojas vīģes augļi un kafijas pupiņas. Diemžēl LNB darbiniekiem vēl nav izdevies nobaudīt pašaudzētu kafiju, jo iepriekšējo ražu nolasījuši botāniskā dārza apmeklētāji.

Labi aug un augļus dod citronkoks, kas nepārtraukti zied un ražo. Z. Purne atzīst, ka citronu var izaudzēt arī mājās, bet jārēķinās ar to, ka šim augam tomēr vajag plašu vietu un svaigu gaisu.

Jautāta par pavasara iestāšanos, mēness fāzēm, ražas sēšanu, stādīšanu un pārstādīšanu, Z. Purne teic: "Esmu no tiem cilvēkiem, kam gads sastāv no pavasara, vasaras, rudens un ziemas. Es nesekoju līdzi laika prognozēm – vai rīt līs vai snigs. Ja ir pavasaris, tas būs – vienalga, kāds. Mēs ar kolēģi esam mēģinājušas dzīvot pēc dārzkopju kalendāra, kad drīkst sēt, kad nedrīkst. Bet ir tādas dienas, kad tik ļoti gribas sēt vai iestādīt spraudeni, taču pēc kalendāra nedrīkst. Mums tas tomēr aug!

Es arī saku, ka decembrī nevajadzētu neko sēt un pārstādīt, bet, ja cilvēkam ļoti gribas to darīt, tātad ir kaut kādas strāvas starp cilvēku un augu, un viss augs! Nevaru lielīties un teikt, ka viss izaug, bet 90 % izaug. Ir jau arī taisnība par mēness fāzēm, piemēram, ja pilnmēness spēj ietekmēt cilvēku, tad jau arī noteikti augu tas ietekmē."