Zemi – ražojošajiem zemniekiem
Jau rakstījām, ka pasākums vienlaicīgi bija arī biedrības "Zemnieku saeima" 15. kongress, uz kuru Ādažos bija pulcējušies vairāk nekā 200 lauksaimnieku no visas Latvijas. To apmeklēja arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kura iepriekšējo kongresu uzrunāja kā zemkopības ministre. Klāt bija arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns. No Pierīgas zemniekiem uz Ādažiem bija atbraucis Ivars Keviešens no Sējas novada, Vasilijs Rasimenoks no Krimuldas novada un citi.
Šoreiz "Zemnieku saeimas" kongresa galvenais sarunu temats bija lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Kā atklāšanas runā sacīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, "tuvākais [mērķis] ir sakārtot zemes iegādes un izmantošanas jautājumus. Lielā daļā Eiropas valstu jau sen ir radīti nosacījumi, lai zeme tiktu izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai un tā būtu pieejama vietējiem lauksaimniekiem. Ir pēdējais laiks līdzvērtīgus nosacījumus radīt arī Latvijā. Jāsaprot, ka zemei jārada pievienotā vērtība. Tādēļ jāizskauž līdzšinējā prakse, ka daudzi zemi iegādājas tikai kā investīciju objektu, aizaudzē ar nezālēm un krūmiem. No šādas situācijas Latvijas valsts neiegūst neko."
Pašlaik Saeimā top grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", un būs arī Zemes pārvaldības likums. Atsaucoties uz Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora Arvīda Ozola teikto, likuma izmaiņu mērķis ir panākt, lai cilvēki, kas pērk zemi, spēj to apsaimniekot un ir Latvijas Republikas pilsoņi vai maksā nodokļus Latvijā, kā arī tiktu radīti šķēršļi tam, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme nekļūst par spekulāciju objektu.
Zemnieku jautājumi bija daudz konkrētāki. Piemēram, Ministru prezidentei tika vaicāts, kas pavasarī, kad atnāks šķīdonis, notiks ar lauku ceļiem. Vai tiek domāts par ceļu remontiem, vai, kā vienmēr, tiks uzstādītas ceļa zīmes, kas ierobežo mašīnu svaru līdz 10 tonnām, un situāciju glābs "dažādi izņēmumi".
Šoreiz L. Straujuma neteica: "Jautājiet ministram!" bet solīja, ka ceļus tomēr labos un ka turpmāk šim nolūkam tiks izmantota gandrīz ceturtā daļa no pieejamajiem Eiropas Savienības līdzekļiem.
Runājot par zemes tirgu, A. Ozolam tika lūgts ieviest skaidrību, vai likuma stāšanās spēkā padarīs skaidrākas attiecības ne tikai starp zemes īpašnieku un iespējamo pircēju, bet arī stingrāk reglamentēs īpašnieka un zemes nomnieka attiecības. Atbildi sniedza deputāts E. Smiltēns, sakot, ka tiks noteikts nomas ilgums, jo jaunajiem zemniekiem, kam jādomā par tehnikas un lopu iegādi, zemes pirkšana var nebūt pa spēkam, bet noma gan.
Jaunais zemnieks Valdis Zujs no Rēzeknes puses, uzklausījis profesores Irinas Pilveres sacīto, ka Latvijā no gandrīz diviem miljoniem lauku bloku kartēs apvienotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes jāatgūst 243 000 hektāru nekoptu un 51 000 hektāru jau aizaugušu platību, vaicāja: "Laikā, kad runājam par lauksaimniecībā izmantojamās zemes trūkumu Latvijā, zemes īpašnieki saņem naudu par lauksaimniecības zemju apmežošanu, bet nekas nav dzirdams par to, kāds atbalsts pienāktos par platību, kas aizaugušas ar krūmiem, atmežošanu. Turklāt bieži vien tie ir meliorēti lauki, kur drenāžas sistēmas joprojām darbojas."
J. Lazdiņš un "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja sacīja, ka par šiem jautājumiem jau tiekot domāts. Tāpat tika pausta cerība, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas šobrīd netiek apstrādāta, nonāks Latvijas ražojošo zemnieku rīcībā.
No kongresa tribīnes par pareizu tika atzīta arī nepieciešamība saglabāt nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināto likmi neapsaimniekotām platībām, ja tās nav izmantotas ilgāk par gadu vai 70 % zemes ir nekopta. Jāparedz arī ierobežojumi lauku blokos esošo platību izmantošanai citiem mērķiem.
Velosipēds divreiz nebūs jāizgudro
Ar savu pieredzi par zemes ilgtspējīgu izmantošanu "Zemnieku saeimas" dalībniekus iepazīstināja Eiropas lauksaimnieku apvienības "COPA" viceprezidents no Ungārijas Miklošs Kiss, Francijas Lauksaimniecības konsuls Polijā un Baltijas valstīs Aleksandrs Martiness un Austrijas Lauksaimniecības kameras pārstāvis Gunters Rorers. Ar interesi viņi tika uzklausīti jau tāpēc vien, ka, piemēram, Austrijā un Francijā jau gadu desmitiem pastāv sistēma, kas nodrošina zemkopībai noderīgo zemju racionālu izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā un tā ir pieejama vietējiem zemniekiem. Savukārt Ungārija vēl meklē savu ceļu, taču arī šajos meklējumos ir daudz noderīgu atziņu.
No ārzemju viesu prezentācijām kļuva skaidrs, ka viņu pārstāvētajās valstīs saprotamākā vai sarežģītākā veidā, bet ir noteikts, kas ir lauksaimnieks jeb fermeris, ieliekot to noteiktas profesijas rāmjos. Piemēram, Austrijā fermeris ir tas, kurš, apstrādājot savu zemi, var nodrošināt 25 % bruto ienākumu noteiktam standartam atbilstoša iztikas līmeņa savas ģimenes nodrošināšanai.
Savukārt Ungārijā, pieņemot jaunu likumu, centīsies zemes pārdošanas tiesības nodot, pirmkārt, ģimenes saimniecībām, otrkārt jaunajiem zemniekiem, treškārt, fermeriem iesācējiem, sacīja M. Kiss. Cita starpā Ungārija vēlas panākt, lai lauksaimnieciskā ražošana būtu ģimenes uzņēmumu un kooperatīvu prioritāte. Savukārt valsts ir tā, kas ar īpaša zemes fonda palīdzību regulēs saimniecību lielumu, ierobežojot gan spekulatīvas darbības ar zemi, gan lielos zemes īpašniekus. Taču tā ir programma, ar kuras palīdzību ungāri savus mērķus cer sasniegt līdz 2040. gadam.
Tikmēr Austrijas pārstāvis Gunters Rorers iepazīstināja ar zemes iegādes juridiskajām procedūrām savā valstī, kas nedaudz atšķiras katrā no deviņām federālajām zemēm. Austrijā, cita starpā, liela nozīme zemes tirgus procedūrās ir vietējo pašvaldību zemes komitejām, kuru locekļus ievēl uz pieciem gadiem. Šie veidojumi palīdz izvairīties no spekulācijām ar zemi un stiprināt ģimenes uzņēmumus, kā arī atbrīvo tiesas no zemes strīdu izskatīšanas.
Savukārt Francijas lauksaimniecības konsuls Polijā un Baltijas valstīs vēstīja, ka tāda valsts institūcija kā Zemes plānošanas un lauku attīstības asociācija jeb SAFER un pašvaldības, kontrolējot zemes izmantošanu, panākušas, ka 76 % lauksaimniecības zemju tiek apsaimniekoti uz nomas līguma pamatiem. Tā kā SAFER ir pirmpirkuma tiesības un tā iegādājas lauksaimniecības zemes, lai pārdotu lietotājam, kurš tās izmantos atbilstoši valsts zemes politikas mērķiem, katru gadu par diviem procentiem palielinās lauksaimniecības zemju platība. Kā atzina "Zemnieku saeimas" pārstāvji, tieši šo modeli centīsies kopēt Latvija. Tiesa, SAFER savu politiku veido jau 50 gadus.
Gan Ungārijā, gan Austrijā un Francijā, kā jau visās Eiropas Savienības valstīs, tiek gaidīti bagāti investori ar tiesībām iegādāties lauksaimniecības zemi. Taču, piemēram, Ungārijā, ja runa ir par lielāku zemes īpašumu, priekšroka tomēr būs ungāru zemniekam. Savukārt Austrijā rūpīgi tiks izvērtēti pretendenta biznesa plāni, izglītība un pieredze. Un reizēm kaut kā var izrādīties par maz.
Juris Lazdiņš: "Lielā daļā Eiropas valstu jau sen ir radīti nosacījumi tam, lai zeme tiktu izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai un tā būtu pieejamam vietējiem lauksaimniekiem."