Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Biedrības pārstāve Tatjana Lazda pasākumā aicina piedalīties arī citus līdzīgi domājošos, vēsta LETA.

"Latvijas ukraiņu kongress" norāda, ka saistībā ar pēdējo nedēļu notikumiem Ukrainā Krievijas valdība izmanto visus līdzekļus, lai attaisnotu militāro invāziju Krimā, diskreditētu Ukrainas valdību un tās sabiedrotos, kurinātu naidu ukraiņu un krievu tautu starpā, kā arī sētu paniku un bailes savos pilsoņos no "nezināmā ienaidnieka Ukrainā", tādējādi panākot atbalstu Kremļa ofensīvajai politikai.

"Masu mediji Krievijā ir valdības kontrolēts spēcīgs ierocis, lai pārvaldītu pilsoņu prātus. Ukrainas gadījums uzskatāmi parāda, ka situācija mediju jomā Krievijā ir tikai pasliktinājusies. Tā vietā, lai sniegtu iedzīvotājiem objektīvu informāciju un notikumu analīzi, tie dezinformē cilvēkus un valdības uzdevumā nodarbojas ar ienaidnieka tēla veidošanu, izmantojot visprastākās melu metodes, tostarp izdomātus faktus un viltotus video sižetus," pausts biedrības paziņojumā.

"Atcerēsimies, ka Krievijas valdībai vienmēr bijis izdevīgi atrast ārējo ienaidnieku brīžos, kad valstī pastāv iekšējās ekonomiskās vai politiskās grūtības. Galamērķis tam ir karš, kas ar pietiekami nelieliem zaudējumiem ļautu Krievijas vadošajiem politiķiem atgūt uzvarētāja stāju vēlētāju priekšā. To mēs piedzīvojām gan Čečenijas, gan Gruzijas gadījumā, un šobrīd ir pienākusi Ukrainas kārta. Lai gūtu Krievijas pilsoņu atbalstu šai militārajai ofensīvai, tiek rūpīgi gatavota augsne, masu medijiem sistemātiski izplatot gan tendenciozas, gan pavisam nepatiesas ziņas," uzsver "Latvijas ukraiņu kongress".

Biedrība vēlas pievērst sabiedrības un politiķu uzmanību šim jautājumam un aicināt Latvijas valdību izskatīt iespējas cīnīties ar kaitniecīgu, nepatiesu un naidu kurinošu informāciju, kuru izplata Krievijas masu mediji. "Latvijā, tāpat kā Ukrainā, dzīvo ievērojams skaits gan krievvalodīgo, gan Krievijas pilsoņu, kas ir Kremļa melīgās propagandas tiešā mērķa auditorija," norāda biedrības pārstāvji.

Kā ziņots, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūgusi televīzijas un radio regulatoriem Zviedrijā un Lielbritānijā sniegt informāciju par abu minēto valstu jurisdikcijā esošo TV kanālu "Rossija RTR" un "NTV-Mir" ziņu raidījumiem, kas tiek retranslēti Latvijā, kā arī pieprasījusi Latvijā reģistrētajai SIA "Pirmais Baltijas kanāls" šā gada janvāra un februāra ziņu ierakstus, biznesa portālam "Nozare.lv" paziņoja NEPLP Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Visi trīs iesniegumi ir saistīti ar krievu valodā raidošo telekanālu veidoto un Latvijā retranslēto ziņu sižetu par nesenajiem notikumiem Ukrainā atbilstību Eiropas Savienības un attiecīgo valstu likumiem. Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums aizliedz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem maldināt, veikt naida kurināšanu, aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu.

Iepriekš NEPLP izteikusi lūgumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas noteiktu administratīvo atbildību par televīzijas programmu retranslācijas pārkāpumiem. NEPLP arī lūdz Saeimu noteikt precīzas padomes pilnvaras elektronisko plašsaziņas līdzekļu retranslācijas pārkāpumu gadījumos, jo pašlaik spēkā esošie likumi – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, APK – to nenosaka.

Jau vēstīts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms gandrīz nedēļas pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.