Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas nenotika smagas slimības rezultātā vai kādas nepārvaramas varas iejaukšanās dēļ – to izdarīja cilvēki, kuri sev uzticētos pienākumus pildīja bezatbildīgi un noziedzīgi nolaidīgi.

Ogres pašvaldības policijas darbinieki, rupji pārkāpjot visas instrukcijas un noteikumus, izraisīja satiksmes negadījumu, kas manam dēlam bija liktenīgs, jo mediķiem viņa dzīvību glābt neizdevās.

Es šoreiz sīkāk nepakavēšos pie tiem apstākļiem, kas vēlākās izmeklēšanās gaitā, manuprāt, atstāti bez pienācīgas ievērības, proti, ar Ogres pašvaldības policijas vadības akceptu notikušajai varbūtējai pierādījumu iznīcināšanai. (Uzreiz pēc avārijas no notikuma vietas pazuda būtiska aparatūra, kas varēja dot skaidru priekšstatu par notikušā patiesajiem apstākļiem, netika pat izskatīta iespēja atstādināt atbildīgās policijas amatpersonas no amata kaut vai uz izmeklēšanas laiku utt.) Es ļoti ceru, ka šie jautājumi tiks iztirzāti gaidāmajā tiesas sēdē ar pienācīgu rūpību, lai gan saglabāt ticību tam, ka patiesības noskaidrošana ir visu iesaistīto pušu interesēs, kļūst arvien grūtāk.

Tomēr es nevaru klusēt par Ogres novada pašvaldības un jo īpaši tās priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča rīcību, jo tā faktiski ir apspļaudījusi un apgānījusi mana dēla piemiņu, apliecinot, ka novada vadītāju izpratne par cilvēcību un elementāru līdzjūtību ir līmenī, kas robežojas ar klaju cinismu.

Man grūti aprakstīt tās sajūtas, kas mani pārņēma, kad publiski tika paziņoti to personu vārdi, kurus par labu darbu un dienestu apbalvoja Ogres novada dome Valsts policijas 95. gadu jubilejas svinību sakarā. Es tiešām neticēju savām acīm, kad šajā sarakstā ieraudzīju pašvaldības policistu Jura Lauzuma un Arta Antonova vārdus – tieši šie cilvēki izraisīja traģisko autoavāriju, kas uz visiem laikiem atņēma man dēlu! Lielāko šoku izraisa tieši vietējās varas rīcība, apbalvojot par godprātīgu un profesionālu darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā pašvaldības policijas darbinieku Juri Lauzumu, pret kuru izvirzīta apsūdzība cilvēka nonāvēšanā, kas notikusi tieši, iespējams, pavirši un nolaidīgi pildot dienesta pienākumus!

Kad savu neizpratni un sašutumu paudu iesniegumā domes priekšēdētājam Edvīnam Bartkevičam, vēl cerēju, ka notikusi kāda liktenīga kļūda. Tomēr saņemtā atbilde apliecināja, ka nekādas kļūdas nav – formāli izteiktā līdzjūtība un tikpat formālais atzinums, ka pašvaldības rīcība, piešķirot apbalvojumu, varbūt bijusi pārsteidzīga un vēl formālākais apsolījums varbūt pārskatīt apbalvojuma piešķiršanu – parāda to attieksmi, kāda vietējai varai patiesībā ir pret sava novada iedzīvotājiem! Mēs esam tikai skrūvītes, kuru esamībai vai neesamībai nozīme ir tikai brīdi pirms kārtējām vēlēšanām. Mūsu domas, mūsu problēmas, mūsu sāpes un ciešanas šai varai ir pilnīgi vienaldzīgas un pat traucējošas!

Savā iesniegumā es nelūdzu Bartkeviča kungam uzņemties tiesas funkcijas, kā viņš to norāda savā atbildē. Es tikai vēlējos saprast tos ētiskos kritērijus, kas pieļāvuši šo galēji cinisko attieksmi. Vai tiešām ik dienas Ogres pašvaldības policisti izraisa neskaitāmas avārijas, kurās dzīvību zaudē cilvēki, lai šim faktam pievērstu tikai garāmejošu uzmanības mirkli? Vai tiešām Ogres pašvaldības policijā strādā neskaitāmi simti cilvēki, lai "ātrumā" nespētu noorientēties, cik no viņiem pēdējā laikā izraisījuši negadījumus ar letālām sekām? Vai tiešām Ogres novadā dzīvo kaut viens cilvēks, kas šim absurdam spēj noticēt? Domāju, ka apbalvojuma piešķiršana bija apzināts un mērķtiecīgs solis, lai pirms tiesas vismaz kaut kādā viedā "pamazgātu tīrāku" sev akli lojālu un uzticamu cilvēku nu jau asinīm aptraipīto mundieri. Citu iemeslu personiski es saredzēt nevaru, ja vien nepieņem, ka domes vadība ir zaudējusi jebkādu sapratni par taisnīgumu un cilvēcību.

Kā trekns punkts mana dēla piemiņas apzaimošanā bija Edvīna Bartkeviča izteikumi raidījumā "De facto", kurā viņš, runājot par policistu morālo atbildību, atļāvās izteikt salīdzinājumu par atbrīvošanos no nevēlama bērna, uzdodot "retorisku" jautājumu – vai tad sievieti varot vainot, ja tā izšķiroties par abortu? Mans dēls, Bartkeviča kungs, nebija negribēts blakusprodukts, no kura sabiedrība, pēc Jūsu uzskata, var mierīgi atbrīvoties jebkurā laikā! Mans dēls bija cilvēks ar miesu, asinīm un dvēseli, kuru iznīcināšanu Jūs attaisnojat ar sev tik raksturīgo nekaunīgas ironijas devu!

Es nedomāju, ka kaut vienā normālā valstī, kur spēkā ir vispārpieņemtas ētiskās normas, pēc šādiem izteikumiem Jūs saglabātu savu krēslu. Diemžēl dzīve pierāda, ka mūsu valstī kaut kas tāds ne tikai ir iespējams, bet pat tiek uzskatīts par normālu. Vai Zolitūdes traģēdijas upuri, Jūsuprāt, arī ir sabiedrības veikta "aborta" rezultāts? Vai tiešām Jūsu cinismam nav robežu?

Es tiešām nenovēlu Jums jebkad dzīvē iziet cauri tai bēdu un ciešanu jūrai, kas bija un joprojām ir jāizbrien mūsu ģimenei. Es varu vienīgi ieteikt Jums palūkoties savas sirdapziņas spogulī, ilgi un dziļi palūkoties. Ja vien kaut ko mainīt jau nav par vēlu.

Pārpublicēts no laikraksta "Ogres Vēstis Visiem".