26.02.2014 19:34

Tautas daiļamata meistare: "Katram pirkstu galos ir kāda prasme"

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Tautas daiļamata meistare Ilze Kopmane atzīst, ka viņu ļoti iedvesmo košie Kurzemes cimdu raksti. Tie redzami arī līdzi paņemtajā adīklī. Tautas daiļamata meistare Ilze Kopmane atzīst, ka viņu ļoti iedvesmo košie Kurzemes cimdu raksti. Tie redzami arī līdzi paņemtajā adīklī. Krišjānis Grantiņš

Inčukalna novada dienas centrā "Vangaži" katru otrdienu "Amatnieku kopas" meistari aicina iedzīvotājus apgūt adīšanas, tamborēšanas, rišeljē, mezglošanas, pērļošanas, floristikas, puzuru veidošanas un origami jeb papīra locīšanas iemaņas.

Mācāmies paši un dalāmies ar citiem
"Mēs jau sen gribējām parādīt to, ko Vangažu iedzīvotāji prot izgatavot paši savām rokām. Pagājušā gada aprīlī, pateicoties amatu dienām "Satiec savu meistaru!", kas notika Vangažu kultūras namā, šī vēlme sāka īstenoties," stāsta tautas daiļamata meistare Ilze Kopmane. "Pēc šī pasākuma mēs – deviņi meistari, kuri piedalījās amatu dienās, – izveidojām "Amatnieku kopu". Dienas centrs mums ierādīja telpas, kur varam sanākt kopā. Reizi nedēļā – otrdienās – mēs sākām aicināt iedzīvotājus uz nodarbībām, lai to, ko protam paši, iemācītu arī citiem un vienlaikus mācītos arī paši. To darām, entuziasma vadīti, bez materiālas atlīdzības, jo tie nav kursi, bet domu un prasmju apmaiņa.

Cilvēki nāk pie mums ar konkrētu vēlmi, piemēram, iemācīties adīt zeķes un cimdus, tamborēt vesti, rišeljē tehnikā izšūt sedziņu vai galdautu, mezglot jostu, pagatavot no pērlītēm rotas, izgatavot apsveikuma kartītes, puzurus utt. Var nākt gan tie, kuri jau prot šos rokdarbus, gan tie, kuriem nav nekādu iemaņu. Ar katru apmeklētāju mēs strādājam individuāli un palīdzam no ieceres nonākt līdz pabeigtam darbam, ko var valkāt, izmantot kā dekoru interjerā vai uzdāvināt. Iedzīvotājiem nav jāmaksā ne par mācībām, ne telpām. Uz nodarbību ir jāņem līdzi tikai materiāli un darba rīki, piemēram, dzija un adāmadatas."

Modernā rokdarbu tehnika atvieglo darbu
"Redzot, ka cilvēkus rokdarbi interesē, pēc "Amatnieku kopas" ierosinājuma es vērsos novada Sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt materiālu un finansiālu atbalstu šo nodarbību attīstīšanai," turpina dienas centra "Vangaži" vadītāja Svetlana Cepurniece. "Novada pašvaldības projektu vadītāja Margita Līce uzrakstīja projektu "Tautas daiļamata prasmju stiprināšana", kas tika akceptēts, un 2013.–2014. gadam mums piešķīra 2872,51 eiro, no kuriem 90 % ir ELFLA, bet 10 % pašvaldības līdzfinansējums. Tika rīkots iepirkums, un pašlaik nodarbību vajadzībām dienas centrā jau ir uzstādīti darba galdi, piecas šujmašīnas, divi overloki, drīzumā saņemsim arī adāmmašīnas.

Veikalos ir nopērkamas ļoti skaistas dzijas un audumi. No tiem sievietes sev un ģimenei var noadīt vai uzšūt daudz interesantākus un kvalitatīvākus apģērbus par masveida produkciju, kas nopērkama veikalos."

"No marta "Amatnieku kopas" nodarbības dienas centrā "Vangaži" būs katru dienu: vienā pulcināsim adīt gribētājus, nākamajā – izšuvējus, aiznākamajā – pērļotājus, mezglotājus utt.," savukārt atklāj daiļamata meistare Ilze Kopmane. "Cilvēkiem būs vairāk vietas, vieglāk strādāt, un tie, kuri vēlēsies, katru dienu varēs nākt mācīties ko citu."

Etnogrāfiskie raksti atkal topā

"Mans lauciņš ir adīšana un etnogrāfisko rakstu saglabāšana," stāsta I. Kopmane. "Savulaik Imants Ziedonis teica, ka latviešu cimds ir liekams kultūras dārgumu krātuvē līdzās persiešu paklājam, japāņu un indiešu zīdam, Briseles mežģīnēm. Arī es dāmām saku: "Adot cimdus, ieskatieties mūsu etnogrāfiskajos rakstos, krāsu salikumos un mācieties skaistumu!"

Sevišķi krāšņi un koši ir Kurzemes un Latgales cimdi, kuros raksti ir līdzīgi, bet atšķiras krāsu salikumi. Pati esmu vidzemniece un adīt šā novada musturus iemācījos no vecmāmiņas jau bērnībā. Prieks, ka šodien arī jaunieši labprāt nēsā rakstainus cimdus. Tie ir ļoti skaists akcents vienkrāsaina apģērba ansamblī. Bija patīkami redzēt, ka arī dienā, kad Nacionālās bibliotēkas grāmatas no rokas rokā tika padotas uz Gaismas pili, daudziem bērniem un pieaugušajiem bija cimdi ar latvju rakstiem."

Rokdarbi – lietderīgi pavadīts laiks

"Šodien ļaudis ir diezgan atsvešinājušies, katrs vairāk dzīvo par sevi. Nākot uz rokdarbu nodarbībām dienas centrā, cilvēkiem ir iespēja pabūt kopā. Adot, tamborējot, izšujot iedzīvotāji pārrunā gan vietējos notikumus novadā, gan pārspriež to, ko dzirdējuši radio un televīzijas pārraidēs," novērojusi Svetlana Cepurniece. "Šīs nodarbības cilvēkiem ir laba motivācija, lai izietu no mājas un lietderīgi pavadītu laiku sabiedrībā."

"Adīšana ir lielisks līdzeklis stresa noņemšanai. Pēc saspringtas darba dienas man pietiek kaut vai pusstundu paadīt, un es jūtu, ka esmu kļuvusi mierīga un līdzsvarota. To pašu saka arī citu rokdarbu pratēji," sarunu rezumē Ilze Kopmane.