Proti, policijas darbinieki agresoru, kurš vērsies pret citu ģimenes locekli, varēs izraidīt no dzīvesvietas, neraugoties, vai viņš tur ir deklarēts, vai nē, nosakot aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās vietās un noteiktā attālumā no cietušā mājokļa. Paredzēts arī, ka personai varēs noteikt aizliegumu satikties un sazināties ar cietušo, izmantot viņa personas datus, uzturēt fizisku vai vizuālu sakaru, kā arī ar citu personu palīdzību organizēt tikšanos vai jebkādu sazināšanos ar vardarbības upuri.
Pret varmāku varēs izmantot pagaidu aizsardzību
"Saistībā ar minētajām izmaiņām likumdošanā mums ir piešķirta papildus štata vieta. Darbiniece izskatīs šos materiālus un virzīs uz tiesu lēmuma pieņemšanai," atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa priekšnieks Vilnis Naglis.
"Ārzemēs tā ir izplatīta prakse, jo atzīts, ka visvairāk slepkavību un miesas bojājumu nodarīšanas gadījumu notiek tieši ģimenēs. Līdz šim vienīgais veids, kā izolēt agresoru, bija viņa ievietošana atskurbtuves telpās. Tas bija īslaicīgs risinājums, jo, izgulējis dzērumu, agresors atgriezās ģimenē."
Aizturētie sūdzas par atskurbtuves telpu klientiem...
Ogres policijas iecirkņa priekšnieks norāda, ka pēdējā laikā aktuāls kļuvis jautājums arī par atskurbšanas istabas atrašanos iecirkņa telpās. "Mēs esam saņēmuši vairākas sūdzības un kompensāciju pieprasījumus no personām, kas aizturētas par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuriem atskurbšanas telpu klienti traucē mieru un sagatavošanos tiesas sēdei. Aizturētie apelē pie savām cilvēktiesībām. Par to var vīpsnāt vai smīkņāt, bet tā nu tas ir," secina V. Naglis.
"Atskurbšanas telpas ir nevis policijas, bet pašvaldības pārziņā. Saprotams, ka to pārvietošana pašvaldībai ir sāpīgs jautājums, jo atskurbtuves telpu uzturēšana prasa papildus līdzekļus, tomēr šis jautājums būs jārisina un jādomā, kā vēl optimālāk sadalīt līdzekļus, lai rastu iespēju izveidot autonomas, pašvaldības subsidētas atskurbšanas telpas, kā to jau izdarījušas daudzas citas pašvaldības. Būtībā iereibuši cilvēki, kas guļ uz ielām, nav policijas, bet gan vairāk sociālās, medicīnas vai labklājības jomas jautājums. Mēs varam šim cilvēkam sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet tas viņu nepaglābs no nosalšanas. Arī bērniem, nākot no skolas, nebūtu jāredz, kā parkā nepiedienīgā stāvoklī guļ kāda iereibusi persona. Diemžēl pagaidām šai problēmai nav nekāda risinājuma un, atvedot šurp un paglābjot cilvēku no bojā ejas, mēs uzņemamies atbildību un savā ziņā pārkāpjam likumu," skaidro likumsargs.
Pieaug vardarbība vienaudžu vidū
Ogres policijas iecirkņa priekšnieks stāsta, ka pērn likumsargiem galvassāpes sagādājuši arī nepilngadīgie likumpārkāpēji" "Pagājušā gada nogalē par mašīnu zādzībām esam apcietinājuši divus nepilngadīgos, ko sen nebijām darījuši. Diemžēl citas izvēles nebija. Pērn pieaudzis arī nepilngadīgajām personām sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits – 95 protokoli (+43). Šis pieaugums zināmā mērā saistīts ar dažādām izmaiņām likumdošanā.
Līdzīgi kā iepriekš, arī aizvadītajā gadā ar nepilngadīgajiem veikts profilaktiskais darbs – mūsu darbinieki devušies uz skolām, savukārt bērni viesojušies pie mums. Esam kopā arī sportojuši. Ja kaut neliela daļa bērnu pēc šīm tikšanās reizēm sāks apjaust, kas ir labs un kas nē, arī tas būs daudz, tomēr galvenais profilaktiskais darbs jāveic ģimenēs. Diemžēl nākas secināt, ka vecākiem ne vienmēr atliek laika saviem bērniem – par to liecina iesniegumu skaita pieaugums no mācību iestādēm par vardarbību vienaudžu vidū."
Atstarotājam var būt dzīvības cena
Profilaktiskais darbs tiek veikts arī kādā citā jomā, un tā skar ceļu satiksmi. "Tas ir jautājums par atstarotāju lietošanu. Aizvadītā gada nogale, kad sākās tumšie mēneši, Latvijā bija daudz bojā gājušo uz ceļiem. Cilvēki domā, ka pilsētā atstarotājus nevajag, bet, zinot reālo situāciju ar apgaismojumu ielās, – vajag, pat ja tie ir tikai 200 metri, piemēram, no Ogres dzelzceļa stacijas līdz Skolas ielai," uzsver Ogres policijas šefs.
"Tumšajā diennakts laikā, ja vēl līst lietus, šoferīši gājējus neredz. Dažkārt viņus nevar redzēt pat uz gājēju pārejas pilsētas centrā. Malači tie celtniecības uzņēmumi, kuru darbiniekiem speciālajā apģērbā ir iestrādāti atstarotāji – viņus redz jau pa gabalu. Mēs arī turpmāk sodīsim par atstarotāju nelietošanu. Tas tiek darīts, lai cilvēks paliktu dzīvs un pārnāktu mājās," saka V. Naglis.