Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ādams Mačulāns piederēja latviešu teologu paaudzei, kuri tikai ar grūtībām varēja saņemt draudzes aicinājumu Latvijā baltvācu baznīcas vadības pretdarbības dēļ. Tomēr viņa dzīve liecina, ka viņš par šo pārestību nekalpoja ar rūgtumu, bet nesa Dieva žēlastības vēsti un bija viens no latviešu konfesionālajiem luterāņu mācītājiem. Šajā reizē piedāvājam viņa rakstu no "Svētdienas Rīta" (Nr. 39, 1926. g. 26. septembris, 306., 307. lpp.).

Interesenti var salīdzināt pirms teju 90 gadiem paustās atziņas un viedokļus ar mūsdienu teologu atzinumiem. Vairākās vietās aiz Ā. Mačulāna lietotajiem terminiem esam kvadrātiekavās pievienojuši mūsdienās pazīstamāku to apzīmējumu, bet visumā esam atstājuši autora nedaudz senatnīgo valodas formu:

"Uz šo jautājumu nevar ar drošu noteiktību atbildēt. Evaņģēlijos, kuri ir vienīgie drošie avoti par Jēzus dzīvi, nav par to ziņu. Arī tā laika garīgā un profānā literatūrā nav ziņas uzglabājušās, kas varētu uz šo jautājumu dot tiešu atbildi. Jēzus pats nav atstājis ne raksta galiņa, kaut gan Viņš pratis rakstīt; ir sacīts Jāņa evņģēlijā 8:6 un 8, ka Viņš rakstījis smiltīs. Kādā valodā Viņš rakstīja, nav sacīts. Lai tas protams arī ticības lietās nav no svara, tomēr mums būtu interesanti zināt, kādas valodas Jēzus pratis, kādās valodās Viņš varējis sarunāties. Evaņģēliju pētīšanas ziņātnē tam ir liela nozīme. Šī jautājuma atrisināšana var apgaismot evaņģēliju tapšanas vēsturi.

Uz mūsu jautājumu var meklēt atbildi tik indirektā ceļā, izpētot laiku un apstākļus, kuros Jēzus dzīvoja, kādas valodas valdīja toreiz Palestīnā un viņas apkārtnē. Šinī virzienā ir pēdējā laikā izdarītas no austrumu apstākļu pazinējiem pamatīgas studijas, kuras sniedz jaunas atziņas. Uz viņu pamata mūsu jautājumā var atļauties spriedumu, kam ir liela varbūtības iespējamība.

Jēzus laikā bij Palestīnā ļaužu sarunas valoda arameiskā [aramiešu]. Viņa ir no semītu valodu saknes un vecēbreju valodai radnieciska. Viņa bij toreiz izplatīta Sīrijā, kur viņu runāja plaši austrumu novadi, pat līdz Bābelei. Arameiskā valoda bijusi Jēzus mātes valoda, to Viņš mācījies ģimenē un tanī Viņš gan sarunājās ar saviem mācekļiem. Arameiskā valodā Jēzus būs arī savas runas turējis ļaužu priekšā. Arameiskā valodā notika pirmie evaņģēliju uzmetumi, kuri likti pamatos mūsu tagadējiem evaņģēlijiem. Jāpiezīmē, ka šie pirmie uzmetumi aramiskā valodā ir pazuduši. Tik daži arameiski vārdi ir uzglabājušies evaņģēlijos, kā piemēram, talitā kūmi, Marka evaņgēlijs 5:41, efata, Marka evaņģēlijs 7:34, eli, eli amā sabaktani [Ēli, Ēli, lamā sabahtani], Marka evaņģēlijs 15:34, maran ata 1. Pāvila vēstule korintiešiem 16:22. Tagad arameiskā valoda pieder pie izmirušām valodām, miņu nekur vairs neruna.

Vezebreju jeb žīdu valoda Jēzus laikā Palestīnā nebij vairs tautas valoda. Daudzi žīdi viņu vairs neprata, tā jau bij savu laiku pārdzīvojusi. Viņa bij galvenām kārtam dievkalpošanas valoda. Tā kā Vecās Derības Raksti bij sarakstīti ebreju valodā, tad viņus tanī lasīja sinagogās. Priesteri, rakstu mācītāji un visi, kas šīm tempļa aprindām tuvāk stāvēja, bij ebreju valodas pratēji."