KNAB savā interneta vietnē publiskojis vairāku Pierīgas pašvaldību amatpersonu vārdus, kuri pārkāpuši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Publicētajos lēmumos redzams, ka lielākā daļa amatpersonu pārkāpumus izdarījusi vai nu neuzmanības dēļ, vai neizprotot likuma labirintus. Savukārt citi mēģinājuši aizstāvēt savas tiesības vai vēlējušies piedāvāt pašvaldībai, piemēram, lētāku sniega tīrīšanas pakalpojumu.
Bet likums ir skarbs un neļauj amatpersonai ietekmēt ne savas, ne savu radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Tā kā KNAB telpās nav "sarkanās lampiņas", kas iedegtos ikreiz, kad kāds deputāts paceļ roku par atvaļinājuma piešķiršanu sev, sabiedrība un konkurenti ir tie, kuri parūpējas par to, lai neviens pārkāpums nepaliktu nesodīts.
Visbiežākais pārkāpums – neatļauta amatu savienošana
Jautāts, kādi ir tipiskākie pašvaldību amatpersonu pārkāpumi, kuriem uzmanību pievērš KNAB, un vai tie atkārtojas, Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis teic, ka visbiežāk tā ir amatu savienošanas ierobežojumu neievērošana, tādējādi gūstot neatļautus ienākumus, kā arī radot interešu konflikta situācijas.
Cilvēki vēršas KNAB, piemēram, par komunālo dienestu negodprātīgu darbību. Renovēto māju iemītnieki sūdzas par augstām iepirkumu izmaksām, jo, viņuprāt, par daudz ko jau samaksājusi Eiropa. Bieži tiek ziņots par aizdomām par negodīgiem darījumiem ceļu būvē un remontā. Katram šķiet, ka viņa dzīvesvietai tuvākais ceļš jāremontē pirmais. Ja tā nav, apsūdz pašvaldības amatpersonas savtīgumā.
Vēl KNAB vērtē, vai amatpersonas ievērojušas likumu par iepirkumu procedūru laikā no brīža, kad pieņemts lēmums, piemēram, būvēt ceļu, līdz tas ir nodots lietošanā, kā arī to, vai kāda amatpersona nav nonākusi interešu konflikta situācijā.
"Birojs nenoliek plauktiņā nevienu lietu, kamēr nav izvērtēta visa informācija," uzsver A .Donskis, piebilstot, ka pērn KNAB no iedzīvotājiem kopumā saņēmis vairāk nekā 700 sūdzību.
Samaksāja par to, ka gribēja lētāk
Krīzes gados pašvaldību darbinieki centās atrast veidus, kā sevi materiāli stimulēt, izmaksāt prēmijas, ar paša rīkojumu sev nodrošināt piemaksas, dāvanas Ziemassvētkos. Viņi tika saukti pie atbildības par to, ka ir pārkāptas tiesības, rīkojoties ar valsts un pašvaldības mantu.
No KNAB publiskotās informācijas redzams, ka amatpersonas aizmirst ierobežojumu lemt par savu algu vai citām privilēģijām. Tā, piemēram, pērn kādas mazas pašvaldības domes deputāts balsoja par savu iecelšanu domes izpilddirektora amatā. Lai gan vēlāk savu vainu nožēloja, saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu viņam tika uzlikts naudas sods 175 latu apmērā.
Savukārt kādas citas Pierīgas domes deputāts samaksāja sodu par ceļu tīrīšanu, jo kā zemnieku saimniecības īpašnieks pirms vairākiem gadiem bez konkursa un "neuzmanības dēļ" bija noslēdzis līgumu ar novada domi par ceļu tīrīšanu ziemas sezonā. KNAB par to viņam uzlika 50 latu sodu, ko deputāts pārsūdzēja, bet tiesa KNAB lēmumu atstāja negrozītu. Rezultāts – novada ceļus tīra cits, nu jau dārgāks traktors.
Likums un ētika – divas atšķirīgas lietas
Ētikā atļautā un neatļautā robežas ir izplūdušas, bilst A. Donskis, bet likumā ir skaidri noteikts, ko nedrīkst darīt. KNAB nevērtē ētiskos apsvērumus, kas būtībā ir ikvienas amatpersonas godaprāta jautājums. Tāpēc katrā iestādē būtu svarīgi apzināt un skaidri noteikt, kā rīkoties, piemēram, amatu apvienošanas vai tā saukto pateicības dāvanu gadījumā.
Sākumā, kad KNAB pievērsa uzmanību šīm pateicības dāvanām medicīnā, tas tiešām bija tikai ētikas jautājums, bet pašlaik par šādām lietām var iestāties kriminālatbildība.
Vainīgs? Nevainīgs?
Uz jautājumu, kāpēc reizēm amatpersonas tiek atbrīvotas no administratīvās atbildības, lai gan pret tām tikusi ierosināta lieta, A. Donskis atbild, ka tad, ja, izvērtējot administratīvo pārkāpumu, tiek atzīts, ka tas ir mazsvarīgs, lietu pret amatpersonu var izbeigt, izsakot vien mutvārdu aizrādījumu. Mēdz būt arī tā, ka, izskatot lietu, tiek konstatēts, ka pārkāpuma nemaz nav vai laikā, kad lieta tiek izskatīta, jau ir iestājies noilgums vai amatpersona izdarīto nožēlojusi.
Ir gadījumi, kad amatpersonas, cenzdamās īstenot savas tiesības par sevis aizstāvēšanu, saņēmušas gan publisku nosodījumu, gan 50 latu sodu. Tā, piemēram, kādas Pierīgas pašvaldības deputāts domes sēdē ierosinājis atcelt viņam piespriesto disciplinārsodu. Kad KNAB to atzina par pārkāpumu, deputāts savu vainu nožēloja, bet sodu 50 latu apmērā tomēr dabūja samaksāt.
Ja vēlētājs pieļauj, ētikas normas nedarbojas
Likums neaizliedz uzņēmumā strādāt amatpersonas radiniekiem, savukārt amatpersonai veikt darbības, kurās ir tieši ieinteresēti tās radinieki, ir liegts. Daudzi zina situāciju ar kāda Pierīgas novada domes vadītāju, kura dēls ir šīs pašvaldības preses sekretārs. Taču KNAB nav guvis pierādījumus tam, ka novada domes priekšsēdētājs būtu realizējis ar varas īstenošanu saistītas darbības attiecībā pret šo radinieku. Preses sekretārs pēc amata apraksta ir pakļauts izpilddirektoram, tāpēc domes priekšsēdētājs nelemj nedz par varas realizēšanu caur preses sekretāru, nedz nosaka viņa atalgojumu.
Protams, no ētikas viedokļa, tas īsti labi neizskatās, uzsver A. Donskis, taču likums to neliedz darīt. Un, ja vēlētājiem tas ir vienalga, bet vadītājs ir pārliecināts, ka arī nākamajās vēlēšanās viņu ievēlēs atkal, tad viss ir kārtībā.
"Viss ir atkarīgs no tā, kādi pārkāpumi tiek saskatīti," bilst A. Donskis. Tie var būt gan administratīvi, gan tādi, par ko var ierosināt pat krimināllietu. Pašvaldībām pašām jāzina, kāds kaitējums radies tās vai citas amatpersonas rīcības dēļ, un tad jau tās ir ne tikai viņu tiesības, bet arī pienākums vērsties pret šo amatpersonu, lai tā atlīdzinātu pašvaldībai nodarītos zaudējumus.