Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Aukstais laiks bez sniega šķiet vēl aukstāks, bet atmiņā palicis vien pirms pāris nedēļām silti lietainie pavasarīgi rudenīgie laikapstākļi. Kāds laiks bija pirms gadiem, par siltuma un aukstuma rekordiem un par nākotnē sagaidāmo laiku stāsta Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

No pagājušā gada decembra līdz šā gada janvāra pirmajai dekādei piedzīvojām vienu no siltākajiem ziemas periodiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Lielākoties vidējā gaisa temperatūra Latvijā turējās +2..+6 grādu robežās. Decembra trešā dekāde bija vissiltākā visā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tā pārspēja līdz šim siltāko gada pēdējo dekādi 2006. gadā par 1,5 grādiem.

Pērn Ziemassvētkos – 24. un 25. decembrī – tika uzstādīti jauni visas Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pēdējos gados vairākkārt novēroti silti un bezsniega Ziemassvētki. Tomēr vissiltākais bija 2006. gada decembris, kad vidējā gaisa temperatūra bija par vairāk nekā diviem grādiem augstāka nekā šīs ziemas decembrī, – +4,3 grādi. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās dekādēs gaiss sasila lielākoties no 6 līdz 9 grādiem, bet atsevišķās 2007. gada janvāra dienās pat no 10 līdz 13 grādiem.

Latvijas iedzīvotājus satrauc jautājums – vai šādus laika apstākļus un siltas ziemas bez sniega segas var uzskatīt par tendenci kopumā. Jāsaka, ka ilggadīgie dati liecina – ziemas kopumā un arī atsevišķi ziemas mēneši Latvijā pēdējo gadu laikā tiešām paliek siltāki. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas klimatam ir raksturīgs mainīgums. Tas nozīmē, ka tas pats mēnesis vienā gadā var būt ļoti silts, bet nākamajā – auksts. Analoģiskas svārstības ir novērojamas arī citos mēnešos un citos meteoroloģiskos elementos.

2013. gada decembrī mežos vēl varēja salasīt gailenes, plašsaziņas līdzekļi ziņoja par plaukstošām lapām un gājputnu ziemošanu Latvijā. Tomēr šīs dabas parādības nebūt nenozīmē, ka arī turpmākie ziemas mēneši būs silti un lieli sali nebūs gaidāmi. Ar līdzīgu situāciju jau saskārāmies 2011.–2012. gada ziemā, kad decembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza 4,4 grādus virs ilggadīgās normas, bet jau 2012. gada februāris bija 4 grādus aukstāks par normu, un termometra stabiņš Latvijā mēneša pirmajā dekādē piecas dienas pēc kārtas noslīdēja zem –30 grādiem. Arī 2006.–2007. gadu ziemā neparasti siltajam decembrim un janvārim sekoja 3 grādus aukstāks par normu februāris.

Tomēr šie dati neliecina, ka turpmāk Latvijā valdīs tikai siltas vai tikai aukstas ziemas. Šogad rudenī – ziemas sezonas sākumā laika apstākļus visā Ziemeļeiropā noteica aktīva mēreno platumu rietumu–austrumu gaisa masu plūsma, tādēļ valdošie bija rietumu puses vēji, kas no Atlantijas okeāna atnesa siltās gaisa masas. Silto un auksto gaisa masu mijiedarbība mūsu reģionā arī raksturo Latvijas ziemu – pēc siltiem mēnešiem nāk auksti, kuriem atkal var sekot silti. Tā tas turpinās no sezonas uz sezonu.