Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne stāsta, ka cietušais ar reklāmas portālā www.ss.lv starpniecību janvāra sākumā no kādas privātpersonas par 80 latiem iegādājies nobloķētu mobilo tālruni "IPHONE 4S". Kad tas ticis atbloķēts, telefona labticīgais ieguvējs saņēmis zvanu no iepriekšējās tālruņa saimnieces, kura skaidrojusi, ka telefons viņai bijis nozagts. Sieviete sacījusi, ka par labu atlīdzību vēlētos to atgūt, jo tālrunī ir viņas personīgā informācija un fotogrāfijas.

Savukārt vīrietis izstāstījis, kā ticis pie telefona, cik par to samaksājis un, labu gribēdams, piekritis pret adekvātu atlīdzību tālruni atdot. Diemžēl solītās prāvās atlīdzības vietā viņš saņēmis vien 20 eiro. Vīrietis vērsies ar iesniegumu policijā, jo šajā situācijā uzskata sevi par cietušo. I. Meikšāne skaidro, ka labticīgajam tālruņa ieguvējam vai atradējam saskaņā ar Civillikuma trešās daļas 3. nodaļu ir tiesības prasīt atradēja algu. To var noteikt pēc tiesas sprieduma, bet ne augstāk par trešdaļu no atrastās lietas vērtības pēc izdevumu atvilkšanas, ja vien mantas nozaudētājs nav atklāti izsolījis lielāku summu vai nav ar atradēju labprātīgi vienojies.

"Šajā gadījumā labticīgais tālruņa ieguvējs, kuram īpašniece solījusi labu atlīdzību, jūtas pamatoti piekrāpts. Tālruņa saimniece, lai gan solījusi, atteikusies maksāt lielāku atlīdzību, jo, viņasprāt, vīrietis tālruni nozadzis, nevis nopircis. Noskaidrot, kā tālrunis nonācis pie jaunā īpašnieka, – tā jau ir policijas kompetence. Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka vīrietis patiesi ir labticīgais mantas ieguvējs, un, ja likums paredz atradēja atlīdzību, tad tā ir arī jāmaksā. Pretējā gadījumā diezin vai līdzīgā situācijā, atrodot vai iegādājoties kādu mantu, labticīgajam ieguvējam būs vēlme to atdot," saka I. Meikšāne.