Tā portālam "Ogrenet.lv" jautā lasītāja Benita.
"Tas jādara gadījumā, ja mirušais pēdējā laikā nav apmeklējis ģimenes ārstu un ārsts atsakās izsniegt apliecību par nāves iestāšanos. Policija norīko tiesu medicīnas ekspertīzi jeb sekciju, lai konstatētu nāves iemeslu," skaidro Valsts policijas Ogres iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne.
Ģimenes ārstam jāatnāk un jāapskatās
SIA "Ogres rajona slimnīca" galvenais ārsts Jānis Trops norāda, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) jāsauc, ja klātesošajiem nav pilnīgas pārliecības, ka cilvēks patiesi ir miris.
"Ja, piemēram, piederīgie pēc vairāku dienu prombūtnes atbrauc mājās un atrod, ka ķermenis ir auksts un sastindzis, tad jāaicina ģimenes ārsts, kas apliecina nāves iestāšanās faktu un uzraksta medicīnisko apliecību par nāves cēloni," viņš skaidro. "Te ir problēmas, jo sestdienās, svētdienās un svētku dienās ģimenes ārsts nereti nav sasniedzams. Apbedīšanas firmas aizvedīs mirušā ķermeni uz morgu arī bez šādas apliecības, bet pirmdien vai tuvākajā pēcsvētku dienā dokumenti ir jānokārto.
Neesmu dzirdējis tādu gadījumu, ka mirušo atstātu mājās. Ja cilvēks bijis uzskaitē pie ģimenes ārsta un to regulāri apmeklējis, parasti nav problēmu. Ģimenes ārsts savu pacientu zina, viņam gan jāatnāk un jāapskatās, vai nav, piemēram, vardarbības pazīmes, vai kas cits negaidīts. Pēc mirušā apskates ģimenes ārsts tiesīgs izrakstīt apliecību par nāves cēloni."
Ja mirušais atvests uz morgu, kas atrodas blakus Ogres rajona slimnīcai, un patologanatoms no līķa ārējās apskates un pieejamiem dokumentiem vien nevar pateikt nāves cēloni, tad jāizdara autopsija jeb līķa sekcija. Medicīnas apliecību par nāves cēloni šādos gadījumos izsniedz patologanatoms.
Par autopsijas veikšanu lemj mediķi un tuvinieki
Patologanatomiskie pakalpojumi SIA "Ogres rajona slimnīcā" ir par maksu. Par autopsijas veikšanu pacientam, kurš miris šajā ārstniecības iestādē, maksā slimnīca. Mājās mirušā sekcija, kurš nebija reģistrēts pie ģimenes ārsta vai kura nāves cēlonis nav zināms, maksā 49 latus (69,72 eiro).
Ja pacients nomiris slimnīcā, tad – ja vien tas nav neskaidrs gadījums, kad medicīnas darbinieki nav paspējuši vai nav varējuši noskaidrot nāves cēloni, lēmums – sekcija jāveic vai nē – jāpieņem mirušā pacienta tuviniekiem.
Ja gadījums nav skaidrs, lēmumu par autopsijas nepieciešamību pieņem ārstējošais ārsts. Tuvinieki tiek iepazīstināti ar sekcijas rezultātiem un saņem medicīnas apliecību, kurā norādīts nāves cēlonis. Medicīnas apliecību par nāves cēloni, ja pacients miris slimnīcā un ja sekciju neveic, arī izdod ārstniecības iestāde.
J. Trops atzīmē, ka retos gadījumos slimnieka tuvinieki nevar samierināties ar piederīgā nāvi un, kaut gan medicīnas darbiniekiem nāves cēlonis ir skaidrs, tomēr pieprasa līķa autopsiju, jo, viņuprāt, mediķi varēja kļūdīties vai kaut ko nepietiekami novērtēt. Šādos strīdīgos gadījumos par autopsijas veikšanu maksā ārstniecības iestāde.
Ja konstatē vardarbīgas nāves pazīmes
Līķa uzglabāšana morgā pie Ogres rajona slimnīcas diennakti vai nepilnu diennakti maksā 6,05 latus (8,61 eiro). Ja morgā nogādāts līķis, kura dati nav zināmi, tad samaksu no piederīgajiem prasa no tās dienas, kad ķermenis atpazīts.
Ministru kabineta noteikumu Nr.215 "Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai" 17. punktā teikts, ka stacionārā ārstniecības iestāde uzaicina tiesu medicīnas ekspertu, ja patologs, veicot patologanatomisko izmeklēšanu, konstatē vardarbīgas nāves pazīmes. Stacionārās ārstniecības iestādes vadītājs savukārt par to informē Valsts policiju.
Līķa apskate ir obligāts pasākums
Anna Kauliņa, ģimenes ārste Lielvārdē, norāda, ka viņa apliecību par nāves iestāšanos izraksta tikai tad, ja ir zināmi visi apstākļi, kādos pacients miris.
Protams, ka līķa apskate ir obligāts pasākums. Grūtības varētu rasties, ja cilvēks nomirst sestdien vai svētdien, kad ģimenes ārstam ir brīvdiena, bet arī tad viņa atsaucas tuvinieku aicinājumam un dodas mājas vizītē, lai veiktu savu darbu.
Kļūst par situācijas ķīlniekiem
Ramona Zēna, Latvijas apbedītāju asociācijas priekšsēdētāja vietniece, atzīst, ka šajā jautājumā, kad cilvēks miris mājās nevardarbīgā nāvē nedēļas nogalē un ģimenes ārsts, kurš varētu dot slēdzienu par nāves cēloni, nav pieejams, apbedīšanas firmu darbiniekiem rodas problēmas. Ja pacients miris pirms vairākām stundām vai dienām, protams, ka arī NMPD te vairs neko nevar palīdzēt, šādu izsaukumu dienests nepieņems un arī nekādu slēdzienu nedos.
R. Zēna neslēpj, ka nereti apbedīšanas biroja darbinieki kļūst par situācijas ķīlniekiem, ja piederīgie apgalvo, ka ģimenes ārsts ir sazvanīts un pirmdien noteikti izrakstīs vajadzīgos dokumentus, bet realitāte tomēr izrādās citāda, un ģimenes ārsts deviņdesmitgadīgajai vecmāmiņai izziņu par miršanas faktu tomēr neraksta, jo ambulatorā karte rāda, ka dakteris desmit gadus nav savu pacienti redzējis.
Var saprast medicīnas darbiniekus, bet jāsaprot arī tuvinieki – ja vasarā termometrs rāda + 30 ºC, pilsētas dzīvoklī divas diennaktis turēt nelaiķi būtu visai ekstrēms pasākums.
Mēs esam tai ķēdē pēdējie
Jau minētie 215. Ministru kabineta noteikumi ļauj nāves faktu konstatēt ne tikai ārstam, bet arī ārsta palīgam. "Mēs esam tai ķēdē pēdējie," R. Zēna teic par reizumis absurdo situāciju un aicina sakārtot likumdošanu, jo apbedīšanas biroja darbinieki nedrīkstētu nogādāt līķi morgā, ja nav apliecības par nāves cēloni.
Problēma aktuāla jau gadiem ilgi, bet pirms vairākiem gadiem izstrādātais Apbedīšanas likums joprojām iestrēdzis Saeimā. Iespējams, ka brīvdienās, kad ģimenes ārsts nav pieejams, apliecību – varbūt ne visos gadījumos – varētu izrakstīt dežūrārsts, kurš aizbrauktu un apskatītos situāciju uz vietas.
Katrs gadījums jāvērtē individuāli
Juris Reihlers, SIA "Ogres Svēte" valdes priekšsēdētājs, teic, ka katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Lauku reģionos strādājošie apbedīšanas dienesta darbinieki pārzina vietējo situāciju un zina vietējos ģimenes ārstus, kuriem jautāt pēc apliecības nāves cēlonim.
Vietējie iedzīvotāji arī cits citu pazīst un apmēram ir informēti, pie kura daktera Jānis vai Pēteris ārstējies. "Pārējais ir ģimenes ārsta godaprāts – vai viņš paceļ telefona klausuli sestdien un svētdien, vai neatbild," tā J. Reihlers.
Iepriekš:
Pētījums: Cik dārgi būt mirušam?