Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vienā no tiem mācītājs norādīja uz to, ka, pateicoties mūsdienu sadzīves tehnikai, esam ietaupījuši tik daudz ikdienas laika. Vai atceramies, cik daudz laika prasīja veļas mazgāšana ar rokām? Dažādi virtuves palīgrīki samazina garda ēdiena sagatavošanai nepieciešamās garās stundas. Internets ļauj mums tūlīt sazināties ar daudziem ļaudīm tūkstošiem kilometru attālumā. Sabiedriskais un personīgais transports saīsina nepieciešamo pārvietošanās laiku. Te gan jāsaka, ka ar transportu ir viens svarīgs nosacījums – jāizvairās iekļūt sastrēgumā. Taču atkal jau, sastrēgumā esam tāpēc, ka pārāk daudz cilvēku steidzas ietaupīt laiku, bet par to citreiz.

Tātad, par ietaupīto laiku. Matemātiski rēķinot, sanāk, ka esam ietaupījuši tik daudz laika. Kādiem nolūkiem mēs šo ietaupīto laiku tērējam?

Vai mūsu ikdienā ietaupīto laiku tērējam mūsu tuvajiem un mīļajiem – vecākiem, laulātajiem draugiem, bērniem, citiem kristiešiem? Vai tērējam laiku arī visa laika devējam Dievam? Vai dievkalpojumu apmeklēšana ir pieaugusi, jo svētdienā tik daudz laika nevajag izmantot ikdienas sīkumiem?

Citiem vārdiem, tolaik, kad laika nebija nemaz tik daudz, cilvēki nereti dzīvoja daudz pilnvērtīgāku dzīvi, nekā tagad, kad laiks ir atliektiem galiem. Kāpēc tā?

Pat trešais bauslis, tas, kas mudina veltīt laiku Dievam, vairs mūsdienu ļaudis īpaši nemotivē. Kāpēc? Šis jautājums ir īpaši aktuāls? Jo mums taču ir laiks, ko veltīt Viņam. Turklāt trešais bauslis savā būtībā nav slogs. Šis bauslis nespiež cilvēkus tikties ar kādu garlaicīgu iedomu tēlu, kā varētu padomāt neticīgie. Tas ir bauslis, kurš mūs pamāca veltīt laiku savam mīļajam Debesu Tēvam.

Paldies mācītājam Rolandam Eimanim par vielu pārdomām!