24.12.2013 08:33

Ziemassvētku dāvana no sirds jeb ko svētkos dāvināt pieaugušajiem

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Manuprāt, ir beidzies milzīgo dāvanu laiks, kas bija iesaiņotas tik lielās kastēs, ko gandrīz panest nevarējām," atzīst Linda Vaškevica (no labās), un smaidot viņai piekrīt arī Santa Auziņa-Stucere. "Manuprāt, ir beidzies milzīgo dāvanu laiks, kas bija iesaiņotas tik lielās kastēs, ko gandrīz panest nevarējām," atzīst Linda Vaškevica (no labās), un smaidot viņai piekrīt arī Santa Auziņa-Stucere. Krišjānis Grantiņš

Bērni raksta vēstules Ziemassvētku vecītim un zem eglītes atrod to, ko sirsniņa kārojusi. Bet kā iepriecināt pieaugušos, kuri savas vēlmes patur noslēpumā, lai gan ne mazāk ilgojas pēc pārsteiguma no Ziemassvētku vecīša dāvanu maisa?

Personīgajā pieredzē par dāvanu sarūpēšanu lūdzām padalīties Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centra direktori Lindu Vaškevicu un jaunatnes lietu speciālisti Santu Auziņu-Stuceri, jo viņām ideju netrūkst.

"Dāvanai otram cilvēkam jebkurā vecumā ir jānāk no sirds. Ja tu zini, ka tas ir tas, ko tu tieši šim cilvēkam vēlies uzdāvināt, tad tā arī ir dāvana no sirds. Tam nav sakara ne ar dāvanas lielumu, ne tās cenu, bet ar sajūtu, jo otrs cilvēks vienmēr nekļūdīgi zina, ja dāvana ir no sirds," stāsta Santa Auziņa-Stucere.

"Ja dāvana ir pašu rokām izgatavota, tad vēl jo vairāk, jo tajā vienmēr ir kaut kas ļoti personīgs," turpina Linda Vaškevica. "Ko dāvināt vīram un bērnam, es zinu vienmēr. Bet, ko dāvināt radiem un draugiem, nākas padomā mazliet ilgāk. Taču vienmēr izvēlos to, ko vai nu pati esmu gatavojusi, vai kāds cits cilvēks.

Es nedāvinu lietas, kas tapušas uz rūpnīcas konveijera. Pirms pāris gadiem tuviniekiem dāvināju ziemas salātus no sava pagraba. Pagājušajā gadā nopirku burciņas, kurās bija medus ar valriekstiem. Es zināju, ka, tās gatavojot, kāds cilvēks ir ielicis daļiņu no sirds. Un es, tās dāvinot, pievienoju mīlestību un labas veselības vēlējumus. Esmu dāvinājusi arī rotaslietas, ko ļoti skaisti darina mana draudzene."

"Varu padalīties ar foršu tradīciju no savas ģimenes," atklāj Santa. "Kopš man un maniem brāļiem ir bērni, mēs Ziemassvētkos apdāvinām tikai bērnus. Bet pieaugušajiem rīkojam loteriju. Vienojamies par summu, kas parasti ir simboliska – viens lats, un katram par to jānopērk kāda dāvaniņa. Ticiet man, tas nemaz nav viegli. Nopirkt dāvanu par latu ir daudz grūtāk nekā par lielāku naudas summu. Un tāpēc vienmēr ir jābrīnās par katra izdomu, ko katrs par latu ir atradis tādu, ko no sirds gribas dāvināt otram. Piemēram, tējas sietiņu, jo mēs paši vācam zāļu tējas, un ikdienā šis sietiņš ļoti noder. Dzerot tēju, bieži vien iedomājos par to, kurš parūpējās, lai man būtu arī sietiņš. Ļoti jauka dāvana ir foto rāmītis un daudzas citas lietiņas. Vienmēr varam tikai pabrīnīties par katra radošo izdomu! Un Ziemassvētki jau ir tāds brīnumu laiks."