"Vai tavs mūžs kam lieti der, to vis neteic ilgie gadi; Viens tas brītiņš dārgi sver, ko ar labiem darbiem vadi," – šo Jura Neikena dzejoli H. Dzelzkalnam iemācījis tēvs, un aizvien tas ir sirmā kunga dzīves moto. "Savulaik būts kopā ar karaļiem un karalienēm, daudz slēpots Norvēģijā," atmiņās dalās siguldietis, kurš, neraugoties uz cienījamo vecumu, par veselību nesūkstās un izturību vēl arī sveicējiem. "Labu veselību, neslimojiet! Jums vēl garš ceļš priekšā," smaidot novēl jubilārs.
Arī H. Dzelzkalna radiniece Skaidrīte, kura čakli palīdz gan mājas solī, gan rūpējoties par taksīti Šoko, atzīst, ka var tikai apbrīnot un priecāties par sirmā kunga aso prātu un dzīvesprieku tik cienījamā vecumā.
H. Dzelzkalns dzimis 1909. gada 23. decembrī un līdz II pasaules kara sākumam ar vecākiem dzīvojis Bauskas rajonā, Lietuvas pierobežā pie Mēmeles. 1939. gadā viņš apņēmis par sievu skolotāju Paulu. Pats vēl Latvijas brīvvalsts laikā darbojies ar skautiem un bijis saistīts ar toreizējo iekšlietu sistēmu, vēsta Latviešu biedrības Norvēģijā portāls www.latviesi.lv.
Sākoties karam, Dzelzkalnu ģimene pameta mājas un devās bēgļu gaitās. Turpmāko gadu laikā pabūts gan Vācijā, gan sniegainajā Norvēģijā, kur kopā ar sievu strādājuši angļu diplomātu ģimenē, daudz ceļojuši un slēpojuši. Sešus gadus vēlāk ceļš vedis uz Ameriku, jo piedāvāts darbs lielā restorānā, taču pēc tur pavadītiem 40 gadiem Hermanis ar dzīvesbiedri atgriezies Latvijā un apmeties uz dzīvi Siguldā. Nu jau Latvijā nodzīvoti 16 gadi.
"Rīgas Apriņķa Avīze" un portāls "Apriņķis.lv" pievienojās sveicējiem un gaviļniekam dāvināja laikraksta pusgada abonementu.
