Vainaga veidošanā piedalījušies gan Skultes, gan Saulkrastu iedzīvotāji, un diametrā 21 metru lielo vainagu darinājuši vairāk nekā 50 cilvēku no apkārtnē salasītajiem egļu zariem. I. Pavlovičs stāsta, ka vainaga skices, koka karkasu un krustu veidojis Skultes draudzes priekšnieks Juris Ķesteris kopā ar draudzes vīru Laimnesi Šmoteku, savukārt par vainaga izgaismojumu parūpējies Uldis Martinsons.
Arī pērn sadarbībā ar Skultes pagasta pārvaldi pie baznīcas tapa iespaidīgs Adventa vainags – 19 metrus diametrā. Mācītājs atklāj, ka bijusi arī doma vainagu pieteikt Pasaules Ginesa rekordiem, taču tas izrādījies diezgan dārgs process, turklāt lielākais vainags tapis, nevis lai izrādītos, bet ar mērķi paveikt kaut ko lielu, lai tā pēc iespējas plašāk cilvēkiem atgādinātu par Adventa laika un Ziemassvētku patieso būtību.
"Adventa vainags ir viens no populārākajiem Ziemassvētku simboliem, kas mūsdienās ir teju katrā mājā. Tomēr, ja cilvēkiem pajautā, ko simbolizē šis vainags, atbildes lielākoties būtu, ka tā ir gaisma, brīnuma gaidīšana – diezgan nekonkrētas," atzīst mācītājs. "Šajā laika mums ir jādomā nevis par mistisku gaismu, bet par to gaismu, kas ir ienākusi pasaulē līdz ar Jēzu Kristu. Arī vainags tapa, domājot par baznīcu un Kristus dzimšanu."
Savukārt vainaga vidū rotājas izgaismots Krustu krusts, kas ir pasaules evaņģelizācijas simbols, un tā četri pamatnē savienotie krusti simbolizē četrus evaņģēlijus un labo vēsti, kura tiek sludinātā visā pasaulē uz visām debess pusēm. Savukārt folklorā Krustu krusts pazīstams kā Māras krusts. "Latviešu etnogrāfijā un zīmēs ir ārkārtīgi daudz kristīgās simbolikas. Taču būtu dīvaini, ja tā nebūtu, jo kristietība pie mums ienāca jau 11. gadsimtā. Kristīgie simboli laika gaitā adaptējušies arī folklorā," skaidro I. Pavlovičs.
Tradīcija no 19. gadsimta
Lai gan Adventa tradīciju pirmsākumi meklējami jau krietni senā pagātnē, Adventa vainaga veidošanu, kādu to pazīstam mūsdienās, parasti saista ar mācītāja Johana Henriha Viherna vārdu. 19. gadsimta sākumā mācītājs nodibinājis patversmi "Skarbā māja" novārtā atstātiem bērniem, un 1839. gadā, tuvojoties Adventa laikam, J. H. Viherns no veca ratu riteņa izveidojis ar egļu zariem rotātu vainagu, uz kura novietoja 19 sarkanas svecītes un četras lielas, baltas sveces.
Nedēļas dienās iededza mazās sveces, bet Adventa svētdienās – lielās. Sveču iedegšanu pavadīja ar dziesmām un lūgšanām. Īsā laikā šī tradīcija darināt Adventa vainagus izplatījās visā Vācijā un Eiropā. "Baltās sveces simbolizē Kristus augšāmcelšanos, taču sarkanās sveces atgādina par Kristus izlietajām asinīm," par simboliku, kas ievērota arī Latvijas lielākajā vainagā, stāsta I. Pavlovičs. "Mums ir četri balti lukturi un mazāki sarkani lukturīši."
Rotāt aicināts ikviens
Vainags jau atklāts, taču tā tapšana vēl turpinās un ikvienam ir iespēja piedalīties tā dekorēšanā. I. Pavlovičs aicina nest rotas, taču būtiski, lai tās ir darinātas no izturīga materiāla, kas pārcietīs gan sniegu, gan lietu, gan salu un vēju. "Visas rotas, kas izturēs, rūpīgi noņemsim un paglabāsim," cerot turpināt tradīciju un izveidot, iespējams, vēl lielāku Adventa vainagu nākamajā gadā, stāsta mācītājs. Šogad vainagu būs iespēja aplūkot līdz Zvaigznes dienai, 6. janvārim.
Savukārt Saulkrastos, pēc mācītāja iniciatīvas, jau otro gadu pie Saules laukuma izveidota mazā Betlēme, kuru radījusi Sandra Lapkovska. Mācītājs stāsta, ka īpaši skaisti Ziemassvētku instalācija izskatās vakaros, kad ārā jau satumsis.
Kavējoties pie mazās Betlēmes, dzirdami arī evaņģēliju teksti, ko ierunājis Ivo Pavlovičs (attēlā), savukārt to skanējumu nodrošinājis Uldis Martinsons.
