Tikmēr Siguldas novada pašvaldības sociālais dienests jau var dalīties praktiskā pieredzē, kā pamatnostādnēs iecerēto īstenot.
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme atzīst: "Ar valdības lēmumu ir noslēdzies gandrīz divus gadus ilgs darbs. Tas paveikts visaptverošā darba grupā, kurā piedalījās gan pakalpojumu saņēmēji, gan to sniedzēji – pašvaldības un citas sabiedriskās organizācijas. Diskusijas nebija vieglas, jo uzklausījām, ņēmām vērā un centāmies saskaņot visu pušu intereses. Rezultātā esam izstrādājuši pamatnostādnes, kurās ir trīs galvenie virzieni – sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kas izstrādāti atbilstoši cilvēka individuālajām vajadzībām, un efektīva to pārvaldība."
Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā
"Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi nozīmē to, ka cilvēkiem ar funkcionāla rakstura un invaliditātes problēmām nav jābūt izrautiem no savas dzīvesvietas. Viņiem ir jārada iespēja saņemt nepieciešamos pakalpojumus dzīvesvietas tuvumā," skaidro I. Jaunzeme un stāsta, ka aprūpes institūcijās, kas ir LM un pašvaldību pārziņā, dzīvo vairāk nekā 10 000 cilvēku jeb 83 % no visiem sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmējiem.
Alternatīvos sociālos pakalpojumus saņem tikai 17 % cilvēku. Tā nav ne laba, ne pareiza nostāja 21. gadsimtā. Ir jādara viss, lai samazinātu bērnunamu un sociālās aprūpes iestāžu skaitu, samazinot to cilvēku daudzumu, kuri šobrīd dzīvo aprūpes iestādēs, un galvenais – rūpēties par to, lai cilvēki nemaz nenonāktu šādās iestādēs.
Lai to īstenotu, ir nepieciešama nauda un izmaiņas sabiedrības attieksmē – izpratne, ka tas nav drauds, ja cilvēki ar dažādām problēmām dzīvo mums līdzās.
Pirmie uzdevumi jau nākamgad
"Līdz aprīlim visās sociālās aprūpes iestādēs ir jānoskaidro, kāds aprūpes līmenis ir vajadzīgs katram tajā dzīvojošajam cilvēkam un cik no šiem cilvēkiem ir gatavi patstāvīgai dzīvei. Vienlaikus ir jāizanalizē arī aptuveni to 300 cilvēku vajadzības un iespējas, kuri gaida rindā uz aprūpes iestādēm. Aprīlī mēs redzēsim, kāda situācija ir katrā pašvaldībā," darāmo konkretizē LM valsts sekretāre.
Paralēli tiks sagatavoti un pabeigti struktūrfondu programmēšanas dokumenti, lai ar 2015. gada 1. janvāri varētu saņemt finansējumu un investēt plānotajos virzienos, jo sāksies reālās darbības – cilvēki, kuri ir gatavi, ies dzīvot patstāvīgu dzīvi. Tas septiņu gadu laikā notiks pakāpeniski. LM sola līdz 2020. gadam valsts sociālās aprūpes centros samazināt klientu vietu skaitu par 1000.
Vienlaikus nākamgad strādās arī pie tā, lai samazinātu bērnunamos esošo bērnu skaitu. Šim nolūkam plānots stiprināt alternatīvo ģimeņu – audžuģimeņu un aizbildņu – kustību.
Pozitīvā pieredze Mores pamatskolā
Kā labu piemēru sociālo pakalpojumu sniegšanā LM valsts sekretāre min Siguldas novada pašvaldību. No 2004. gada tā ir atbalstījusi biedrību "Cerību spārni", kas apvieno ģimenes, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, un biedrību "Aicinājums Tev", kurā apvienojušies cilvēki un ģimenes, kurās ir cilvēki ar invaliditāti.
"Pašvaldības atbalsts izpaužas tā, ka mēs pērkam sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, atbalsta pasākumus un pakalpojumus šīm ģimenēm," skaidro Siguldas novada sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere. "Pateicoties biedrības "Cerību spārni" darbam, mēs jau pēc 2004. gada, piesaistot Eiropas Savienības naudu, Mores vispārizglītojošā pamatskolā esam izveidojuši specializētās C līmeņa klasītes. Līdz ar to bērni, kuriem ir funkcionāli traucējumi, var dzīvot ģimenē un apmeklēt skolu dzīvesvietas tuvumā. Viņiem ir nodrošināts transports – katru rītu bērni tiek paņemti un vakaros atvesti mājās ar asistenta palīdzību. Mācību stundas šiem bērniem notiek atsevišķās klasītēs, bet sabiedriskajos un citos pasākumos viņi ir kopā ar visiem skolas audzēkņiem."
Nav obligāti jāmīt pansionātā
Biedrība "Cerību spārni" ir piesaistījusi līdzekļus, lai izveidotu jaunu pakalpojumu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem pieskatīšanu, kamēr vecāki ir darbā vai vēlas atpūsties. Savukārt biedrība "Aicinājums Tev", kas strādā ar pieaugušajiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, šogad pabeidza projektu un izveidoja specializētās darbnīcas, kas darbojas Siguldas novadā, kur jaunieši ar invaliditāti un dažādiem funkcionāliem traucējumiem ir iesaistīti nodarbinātībā.
"Siguldas novada pašvaldība pēdējos divos gados nevienu iedzīvotāju nav ievietojusi sociālajā institūcijā, jo pašlaik mums nav pieprasījuma pēc šāda pakalpojuma," ar gandarījumu atzīst D. Indzere. "Par to, ka pakalpojumi, ko saņem šie bērni, ir profesionāli un labi, liecina arī tas, ka par iespēju iegādāties dzīvojamo platību Siguldas novadā interesējas arī ģimenes no citiem novadiem, kurās ir bērniņi ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpēc domāju, ka tā ir laba prakse, ko mums ir izdevies īstenot."
"Cerību sēta" – iespēja dzīvot patstāvīgu dzīvi
Ģimenēs, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, gan vecāki, gan bērni piedzīvo vairākus krīzes momentus: kad vecāki uzzina, ka bērniem ir šie traucējumi, kad bērniem jāsāk iet skolā, kad jaunieši pabeidz kādu no specializētajām skolām un viņiem priekšā ir tukšums – nav īsti, kur iet un ko darīt.
"Kopš 2010. gada esam sākuši darbu pie kopienas "Cerību sēta"," stāsta biedrības "Cerību spārni" vadītāja Eva Viļķina. "To plānojam veidot kā ciematiņu, kurā varēs pilnvērtīgi dzīvot, stādāt un atpūsties jaunieši pēc 18 gadu vecuma, kuriem ir funkcionāla rakstura veselības traucējumi. Veidosim vidi, kas maksimāli pielāgota viņu specifiskajām vajadzībām. Celsim mājas, kurās dzīvos puiši un meitenes, kuriem veselības problēmu dēļ ir nepieciešama uzraudzība. Specializētajās darbnīcās jaunieši varēs strādāt tos darbus, kas viņus interesēs un kuri labi padosies, lai viņi paši varētu nopelnīt sev līdzekļus. Uz darbu šajās darbnīcās varēs nākt strādāt arī tie jaunieši, kuru pašsajūta ļauj dzīvot patstāvīgi vai ģimenē, bet viņiem ir par grūtu strādāt pilnu darba dienu un slodzi."
Pateicoties Siguldā dzīvojošajai Vētru ģimenei, biedrība "Cerību sēta" saņēma zemes dāvinājumu, kurā tiks izveidota šī kopiena. "Patlaban ir izstrādāts un saskaņots ceļa projekts, lai no šosejas varētu nokļūst uz šo zemes gabalu," turpina E. Viļķina. "Šis ir viens no dārgākajiem "Cerību sētas" projekta posmiem, kura atbalstam nākamā gada budžetā ir iekļauti astoņi tūkstoši eiro. Nākamais solis būs reāla būvniecība, kam ir nepieciešams pašvaldības un valsts atbalsts. Mēģinām arī paši saviem spēkiem darīt, ko varam, un aicinām uzņēmējus ziedot šī projekta realizācijai kaut 50 vai 100 latus, jo patlaban viss ir atkarīgs no finansēm."