02.12.2013 14:43

Mores aitu un jēru slepkavas – visticamāk, vilki

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Teju divdesmit mājlopu saplosīšanā novembrī, kas divreiz noticis Siguldas novada Mores pagasta "Vec-Katlāpos", vainojami varētu būt vilki, norāda kāds siguldietis, kurš saimniekiem ieteicis variantu, kā ar slepkavām varētu tikt galā.

"Viennozīmīgi, ka vispirms jāuzstāda videonovērošana, lai varētu zināt, kurā laikā un cik viņi nāk," uzskata Ritvars (uzvārdu atklāt nevēlējās) – automehāniķis no Siguldas, kuram līdzīga darīšana bijusi pirms vairākiem gadiem, kad plēsēji uzbrukuši viņa saimniecībā no paaudzes paaudzē audzētajiem trušiem. Toreiz arī pie būriem uzstādīta videonovērošana un plēsēji ar to palīdzību notverti.

"Uzskatu, ka tie 250 lati, ko prasa par videokameru salīdzinājumā ar teju 20 nokostiem mājlopiem nav dārgi," teic Ritvars, kurš pēc raksta izlasīšanas "Rīgas Apriņķa Avīzē" par incidentu Morē uzreiz telefoniski uzmeklējis cietušās saimniecības īpašniekus, kā arī apzinājis, kur un par cik varētu iegādāties videonovērošanas sistēmu, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.

Protams, tādā gadījumā saimniekiem talkā vajadzēs aicināt arī medniekus, lai plēsējus nošautu, piekrīt Ritvars: "Vilki un arī lapsas jau iet tur, kur zina, ka varēs dabūt medījumu. Runāju ar vienu mednieku, un viņš teica, ka trīs vilki šajā apkārtnē ir nošauti. Taču vilks ir bara dzīvnieks, un tas, ka tie trīs no, piemēram, 30 plēsēju bara, ir nošauti, jau neko nedos. Tāpat arī lamatas nelīdzēs."

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā naktī no otrdienas uz trešdienu nezināmi plēsoņas iekļuvuši kūtī, pārlecot vairāk nekā metru augstai sētai, un nokoduši sešus jērus. Šis bijis jau otrais uzbrukums šajā saimniecībā. Pirmais noticis 16. novembra naktī, kad āra aplokā uzbrukts 10 aitām. Kā stāsta aitu saimniece, pamatversijas ir trīs: vainīgi ir klaiņojoši suņi, īpaši nekaunīgi vilki vai vēl trešā – fantastiskā versija –, proti, internetā plaši iztirzātā un video apskatāmā čupakabra. Taču, spriežot pēc visām uzbrukuma un plēsēju uzvešanās pazīmēm, pie vainas ir mūsu mežos dzīvojošais nešpetnais pelēcis.