Kā Bībele mums to atklāj, pēc grēkā krišanas Dievs darbojās divos dažādos veidos. Vienā, lai atjaunotu attiecības ar grēka varā esošo cilvēku, otrā, lai grēcīgajā pasaulē uzturētu kārtību.
Pirms grēkā krišana viss bija "ļoti labs" (1.Moz 1:31) un arī darbojās ļoti labi. Grēkā krišana izmainīja cilvēku dzīvi līdz nepazīšanai. Vispirms tika sarautas attiecības ar Radītāju, tika sakropļotas attiecības cilvēku starpā un arī attiecības starp cilvēkiem un radību. Zemes kopšana, bērnu dzemdēšana un audzināšana, kas iesākumā tika dotas kā brīnišķīgas Dieva dāvanas, kļuva par smagu darbu, "vaigu sviedros" un "sāpēs un mokās" (1.Moz 3:19,16) ik dienu izbaudot grēkā krišanas rūgtos augļus, tādēļ nav grūti noticēt, ka šīs pasaules dzīve būtu jāuztver kā dvēseles cietums, no kura jāatbrīvojas. Vai arī, ka šī pasaule būtu Sātana valstība, kurā Dieva bērniem nav vietas, un Baznīca būtu vienīgā vieta, kur meklēt glābiņu. Vai tā patiešām būtu?
Noteikti nē! Dievs ir Radītājs un Visu-valdītājs gan pār pasauli, gan Baznīcu. Lai arī grēka sabojāta, šī pasaule vēl arvien ir Dieva labā radība. Nekas nenotiek bez Viņa ziņas, nekas jauns nerodas bez Viņa ziņas. Viņš pats ir visas dzīvības avots (Ps 36:10), un, cik tālu tas attiecās uz Dieva radošo darbu, visa radība vēl joprojām ir "ļoti laba".
Protams, paralēli Dieva dotajām labajām kvalitātēm visa radība nopūzdamās cieš arī no grēka sekām, gaidīdama Kristus atnākšanu un pilnīgu atbrīvošanu (Rom 8:22). Mārtiņš Luters mēdz pasauli un Baznīcu dēvēt par Dieva divām valstībām, par kreisās rokas un par labās rokas valstībām, ar kurām Dievs pārvalda pasauli pēc grēka krišanas. Tomēr, tā kā grēkā krišana ir sarāvusi attiecības starp Dievu un cilvēkiem, kā arī starp cilvēkiem un radību, ir svarīgi saprast, kā darbojās viena valstība un kā otra. Kā tiek pārvaldīta pasaule un kā Baznīca, ko Dievs dara pasaulē, un ko Baznīcā.
Labā un kreisā: atšķirības
Caur kreisās rokas valstību Dievs pārrauga un regulē attiecības pasaulē jeb, ja tā var teikt – horizontālās attiecības, attiecības starp cilvēkiem un arī radību. Caur labās rokas valstību Dievs pats atjauno grēka sarautās attiecības ar cilvēkiem jeb vertikālās attiecības. Kreisās rokas valstībā Dievs darbojās caur valdībām un dažādām to institūcijām, policiju, tiesu, armiju utt. Labās rokas valstībā Dievs darbojās caur Baznīcu.
Valdība darbojās ar zobena varu (Rom 13:1-7, 1.Pēt 2:13-14), proti, ar likuma spēku (bauslības pirmais lietojums) un tiesu, sodīdama tos, kas dara ļaunu, un atalgodama tos, kas dara labu. Kreisās rokas valstības mērķis ir kārtība, taisnība un miers pasaulē. Kreisās rokas valstībā jāatbalsta visi centieni padarīt cilvēku dzīvi labāku, lai arī bieži vien tie nav nekādi ideālie risinājumi, ja tos izvērtē svētās bauslības gaismā. Izvēle kreisās rokas valstībā nereti jāizdara par labu mazākajam no ļaunumiem. Kreisā rokas valstība strādā, lai cilvēkus padarītu par labākiem pilsoņiem, lai nodrošinātu labāku dzīvi virs zemes, un, ja valdības darbs ir veiksmīgs, tad zināms progress patiešām tiek sasniegts.
Labās rokas valstība darbojās ar Dieva Vārda pasludinājumu, tā uzrāda un atmasko grēku (bauslības otrais lietojums) un pasludina grēku piedošanu Kristus vārdā. Šeit katrs grēks pret bauslību tiek saukts par grēku, vai tas būtu darīts domās, vārdos vai darbos. Labās rokas valstībā attiecībās ar Dievu cilvēki neprogresē par labākiem kristiešiem. Viņi kļūst par kristiešiem no Dieva žēlastības vienā mirklī, kad Dievs atjauno sarautās attiecības un pieņem viņus par saviem bērniem. Nav iespējams kļūt vēl vairāk par bērnu. Var tikai centies dzīvot kā Dieva bērniem piedienas. To arī kristiešiem jādara, ik dienu mirstot grēkam un ceļoties augšā jaunai dzīvei Kristū, cenšoties kļūt labākiem kreisās rokas valstības pilsoņiem, kalpojot tuvākajam.
Labās rokas valstības mērķis ir pilnīga visu grēka sarauto attiecību un grēka sabojātās radības atjaunotne. Kreisās rokas valstībai nav pašai sava mērķa, tā ir pārejoša un uztur kārtību tikai līdz Kristus otrajai atnākšanai, kad viss grēks un nāve tiks iznīcināti. Savukārt labās rokas valstības mērķis ir mūžīgs, un tā, lai arī iesākās jau tagad, pēc Kristus atnākšanas iesniegsies mūžībā.
Turpinājums sekos.
Vairāk lasiet grāmatā "Dievs, Radīšanas Kārtība un Cilvēks: ar Luterāņa acīm".