Kas ir advente? Atnākšana. Mēs to saprotam vēl plašāk – ilgošanās, gaidīšana, cerēšana, atbrīvošanās. Katrs cer un gaida to, kā viņam šajā dzīvē pietrūkst visvairāk.
Pirmā adventes svētdiena ir tā, kas vistuvāk 30. novembrim, Andreja dienai. Šogad tas ir 1. decembris.
Kristiešiem advente simbolizē došanos no tumsas uz gaismu jeb Kristus atnākšanu. Cik priecīgi esam, kad gaidām ciemos draugus! Adventē gaidām Kristus dzimšanu.
Adventes laiks kristiešiem asociējas ar gavēni, mieru, klusumu, pārdomām.
Adventes vainags
Adventes vainags radies jau ilgi pirms tam, kad tas ieguvis tieši šo nosaukumu vai nozīmi. Vainags ir daļa no senām katoļu tradīcijām, tomēr arī pirms tam tumšos un aukstos ziemas vakaros cilvēki iededza vainagos sveces, domājot par silto un saulaino pavasari. Vainagam ir dziļa reliģiska nozīme, un tas kā aplis simbolizē mūžību un vienotību. Vainagu izgatavo no dažādiem mūžzaļiem zaļumiem, tā iezīmējot nepārtrauktu dzīvi. Vainagos izmanto arī priežu čiekurus un riekstus, kas arī simbolizē dzīvi.
Iededzot adventes vainagos sveces, der zināt, ka katrai svecei ir sava nozīme. Pirmo sveci dēvē par pravieša sveci, un tā simbolizē cerību; otrā ir Betlēmes svece, tās nozīme ir aicinājums uz pestīšanu; trešā ir ganiņu svece, kas simbolizē prieku; bet ceturtā – eņģeļu svece, kas veltīta mīlestībai.
Adventes kalendārs
Par pirmo adventes kalendāru uzskata uz māju durvīm uzvilktās svītriņas, kuras katru dienu pa vienai notīrīja, – jo mazāk svītriņu, jo mazāk dienu līdz Ziemassvētkiem. Tā 17. gadsimtā gaidīja Ziemassvētkus Vācijā. Nedaudz vēlāk ļaudis sāka arī katru dienu pie sienas pielikt pa vienam reliģiskam attēlam vai aizdedzināt vienu svecīti.
Pirmais kalendārs tika izgatavots 19. gs. vidū. Tas bija līdzīgs adventes vainagam ar 24 svecēm, un to sauca par adventes pulksteni. 20. gs. pašā sākumā Vācijā tika nodrukāts pirmais adventes kalendārs, un arī tā forma bija apaļa. Mūsdienās bērnu adventes kalendārā aiz durtiņām paslēpusies šokolādes figūriņa, bet tolaik aiz katrām durtiņām slēpās kāds Bībeles pants.
Bet arī kārumam aiz lodziņa ir sava vēsture. Kāda mācītāja sieva bija nogurusi no dēlēna nepārtrauktajiem jautājumiem, cik ilgi vēl līdz Ziemassvētkiem. Viņa uz 24 kastītēm uzzīmēja dažādus zvēriņus, bet kastītēs ielika cepumus. Katru dienu dēlēns varēja attaisīt vienu kastīti. Liels izaudzis, zinātkārais puisēns, iekārtojās darbā tipogrāfijā, kur arī attīstīja mātes ideju par cepumiem katrā lodziņā adventes kalendārā. 20. gs. 60. gados sāka izdot adventes kalendārus ar šokolādēm.
Netradicionālās tradīcijas
Arī adventei, kā citiem svētkiem, ir savas tradīcijas. Viena no adventes laika tradīcijām ir labo darbu apņemšanās. Uz 24 lapiņām jāuzraksta 24 dažādas apņemšanās vai labie darbi un ik rītu jāizvelk viena lapiņa un jāizpilda tur rakstītais. Piemēram, var uzrakstīt: "Es šodien palīdzēšu kādam cilvēkam", "Es šodien visiem teikšu tikai labus vārdus" utt.
Vēl aizraujošāka ir adventes spēle. Spēles noteikumi ir pavisam vienkārši. Viens cilvēks izdara vienu labu darbu trijiem cilvēkiem, savukārt tie trīs cilvēki izdara labu darbu vēl citiem trijiem cilvēkiem. Spēle sākas ģimenē, bet beidzas, kad to izspēlējuši skolas bērni, novada iedzīvotāji, visas valsts ļaudis. Un pasaule kļuvusi labāka. Un nevajag apstāties spēlēt, kad beidzies adventes laiks un aizvadīti Ziemassvētki, to var spēlēt visu gadu, visu dzīvi.
Advents vai advente
Interesanti, ka latviešu valodnieks Jānis Endzelīns ir piedāvājis adventes laiku dēvēt vīriešu dzimtē – par adventu, bet katru tās svētdienu sieviešu dzimtē – par adventi. Tātad, viņaprāt, adventā ir četras adventes. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot tikai sieviešu dzimtes formu "advente".