To par negaidīti lielo atsaucību adoptēt pēc Zolitūdes traģēdijas saimniekus zaudējušos mājas mīluļus atceras Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes "Ulubele" brīvprātīgā Ieva Sardiko.
Dzīvnieki patversmē Stopiņu novada Līčos nokļuva dienu pēc Zolitūdes traģēdijas, piektdien, 22. novembrī, taču jau nedēļas nogalē tos visus uzmeklēja sērojošo mājas mīluļu jaunie saimnieki. Astoņi kaķi un četri suņi "Ulubelē" nokļuvuši sadarbībā ar Doktora Beinerta veterināro klīniku.
"Līdz ko parādījās pirmie cietušo vārdi, kaimiņi ziņoja, kuriem vientuļajiem cilvēkiem dzīvokļos ir palikuši dzīvnieki. Tad kopā ar policiju klīnikas darbinieki devās pakaļ šiem dzīvniekiem," stāsta Ieva. Nedēļas nogalē patversmē ieradusies arī kāda sieviete, kura griestu iebrukšanas brīdī bijusi lielveikalā, taču, par laimi, guvusi tikai vieglas traumas. "Arī viņa gribēja dalīties ar sirds siltumu."
Lai tantei aizsaulē mierīgāk
Dzīvniekiem nokļūšana patversmē bijis liels pārdzīvojums un šoks. "Daudzi bija ļoti sabijušies. Bija kāda sunīte, kura stresa dēļ nelaida sev klāt. Taču tā ir saprotama aizsargreakcija, jo sunītis visu mūžu bija dzīvojis kopā ar tanti, taču pēkšņi atnāca sveši cilvēki, uzlika kaklā cilpiņu, tad aizveda uz klīniku, pēc tam uz patversmi, kur visapkārt ir sveši suņi un nepazīstamas smaržas. Suns bija pārbijies."
Ieva stāsta, ka nedēļas nogalē ieradusies arī kāda ģimene: mamma, tētis un viņu pieaugušais dēls. Ģimene bija izvēlējusies suni, kurš piederējis traģēdijā mirušai tantei. "Viņi bija noskatījuši vienu suni un gribēja tieši to, lai tantei aizsaulē būtu mierīgi par savu mīluli." Patversmes darbinieki ģimenei izlīdzējušies ar lielu būri. "Pirmdien, kad viņi bija atbraukuši atdot būri, teica, ka suns gultā pa vidu vēl neguļot, bet drīz gan gulēšot," smej Ieva.
Līčos nogādātie dzīvnieki par savām jaunajām mājām nu var saukt Rīgu, Valterus, Jūrmalu, Suntažus, Babīti un citas vietas Rīgas apkārtnē. Kopumā nedēļas nogalē saimniekus atraduši 32 dzīvnieki – 12, kuri saimniekus zaudēja traģēdijā un 20 patstāvīgie patversmes iedzīvotāji, tostarp arī kaķenīte Minnija, kura patversmē dzīvojusi jau kopš februāra. Kaķenītei nebija vienas actiņas un otra bija jau gandrīz akla. "Kopīgajā pastaigu būrī kaķenīti nevarēja laist, jo tur viņa skrēja stūros un sienās un no tā ļoti nervozēja, tomēr viņa bija ļoti mīlīga. Necerējām, ka tādu mincīti kāds paņems, bet tagad viņa dzīvo pie ļoti jauka pāra," priecājas Ieva.
Atdot nav galvenais
Ieva kā brīvprātīgā dzīvnieku patversmē "Ulubele" darbojas jau aptuveni pusotru gadu. Sākumā patversmes darbiniekiem palīdzēt braukusi kopā ar draudzeni, bet jau drīz vien darbošanās patversmē kļuvusi par svarīgu dzīves daļu. "Suņi novērtē to, ko tu dari." Tāpat Ieva uzsver, ka maldīgs ir uzskats, ka patversmē valda tikai skumjas. Nereti piedzīvoti arī priecīgi mirkļi. "Protams, ir ļoti skumji, kad atved mocītus bārenīšus, toties ir liels gandarījums, kad redzi, ka suns pēc laika atplaukst, sāk uzticēties."
Neatkarīgi no sezonas patversmē Līčos ir ne mazāk kā 200 dzīvnieku. Katram no viņiem ir savs stāsts: viens ir apmaldījies, vienu saimnieku pametuši ceļmalā, cits savus saimniekus zaudējis, nomaldoties no mājām. Tomēr Ieva uzsver, ka pats galvenais nav pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no kuplā suņu un kaķu pulka. Svarīgākais uzdevums ir četrkājaino dzīves pabērnu nogādāt labās rokās.
"Ir bijuši gadījumi, kad redzam, ka cilvēkiem patiesībā kaķis vai suns nav vajadzīgs un tā ir tikai mirkļa iegriba, tad runājam ar viņiem, ka dzīvnieku tomēr nevajadzētu ņemt." Tāpat pēc iespējas patversmes darbinieki cenšas sazināties ar jaunajiem saimniekiem. "Sarakstāmies, un jaunie saimnieki mums atsūta bildes."
Savukārt vaicāta, kā patversmes iemītniekiem trūkst visvairāk, Ieva neslēpj, ka nepieciešams ir viss: barošanas trauki, suņu būdas, siltināmie materiāli, segas, malka, sausā barība, konservi, arī rotaļlietas, jo kucēnu patversmē ir ļoti daudz. "Ir ļoti labi, ka cits citam palīdzam pēc nelaimes, taču paiet laiks un viss atkal atgriežas ikdienas ritmā. Ļoti gribētos, lai atceramies cits citu un palīdzam arī ikdienā," aicina Ieva.
