Tā mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves, neaizskaramību attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Taču personas kods, kas ir sensitīva informācija un kuru nevajadzētu tik vieglprātīgi izpaust kuram katram, bieži pilnā balsī jānosauc virknē institūciju, lai, piemēram, pasta vai poliklīnikas reģistratūras darbinieces to norādītu čekā. Turpretī atbilstoši Datu valsts inspekcijas skaidrojumam laikrakstā publicēt miruša cilvēka dzīves gājumu – dzimšanas un miršanas datumus – ir rupjš personas datu aizsardzības pārkāpums.
Tomēr izskatās, ka atšķirīgs viedoklis ir Ministru kabinetam, jo internetā atrodams 2007. gada rīkojums "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā", kurā publicēti ne tikai Latvijas pilsonību ieguvušo vārdi, bet arī šo cilvēku personas kods.
Atbildot uz mūsu jautājumu par tik atklātu personu identifikāciju no MK puses, Datu valsts inspekcija paskaidro, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu (FPDAL) personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, un personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība. Tātad personas vārda, uzvārda, personas koda un citas informācijas, kas attiecas uz šo personu, publiskošana internetā ir personas datu apstrāde, un tā ir jāveic atbilstoši likuma prasībām un ierobežojumiem.
Saskaņā ar FPDAL personas datu apstrāde ir atļauta, ja pastāv kāds no FPDAL 7. pantā noteiktajiem personas datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem, piemēram, ja datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai.
Datu valsts inspekcija norāda, ka personas dati minētajā gadījumā tiek publiskoti, pamatojoties uz Pilsonības likumu, Ministru kabineta kārtības rulli un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu, un līdz ar to šādas personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir jau pieminētā FPDAL 7. panta 3. punkts (datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai).
Tomēr, ņemot vērā FPDAL 10. panta pirmās daļas 2. punktu un mērķi personas datu apstrādei, uzņemot personu Latvijas pilsonībā, pašlaik Tieslietu ministrija ar citām atbildīgajām institūcijām vērtē minēto rīkojumu publicēšanas nepieciešamību un šādas personas datu apstrādes proporcionalitāti attiecībā uz personas datu apstrādes mērķi un datu subjekta tiesībām.
Likumu interpretācija 2004. gadā bijusi daudz saudzīgāka pret personas datu aizsardzību, jo MK dokumentā par pilsonības iegūšanu, kas arī pieejams internetā, minēti tikai personu vārdi, uzvārdi un dzimšanas dati (personas koda pirmā daļa).
Tomēr, lai jūs nebūtu pārsteigti, ka kādai ar likumu "neatļautai personai" ir precīzi zināms jūsu personas kods, iesakām pārbaudīt pašiem, vai jūsu personas dati nav atrodami internetā, jo, piemēram, arī Kristīgā akadēmija publiskojusi 1997. gada dokumentu, kurā ir brīvi pieejami ne tikai personu vārdi un kodi, bet arī dzīvesvieta un pēdējā pabeigtā mācību iestāde.
25.11.2013 13:21
Personas datu (ne)aizsardzība – ko par mums var uzzināt ar pāris peles klikšķiem
Autors Sollija Lipore"Ikvienai fiziskai personai ir tiesības uz savas personas datu aizsardzību," teikts Fizisko personu datu aizsardzības likumā.