Traģēdijas gadījumā "ir jārunā par zināmu mentalitāti. Tas ir – ietaupīt. Tā ir patēriņa sabiedrības nostāja, – uzcelt pēc iespējas lētāk, kas saprotams no vienas puses, bet no otras – kad runa ir par cilvēka dzīvības apdraudēšanu, tad lētākas konstrukcijas tiek uzstādītas, nedomājot par iespējamām sekām, kas varētu būt, ja tās netur slodzi. Es gribētu runāt par alkatību kā vienu no iemesliem šai traģēdijai, un sekas ir – uz drošības rēķina riskēt ar cilvēku dzīvību," Latvijas Radio sacījis Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, raksta portāls "Delfi.lv".
Z. Stankevičs sacīja, ka viņš negribētu koncentrēties uz traģēdijas ārējiem iemesliem, jo tas nav tas, kas vajadzīgs cilvēkiem šajā brīdī.
Pēc Z. Stankeviča teiktā, notikušais "ir uzaicinājums uz solidaritāti". Viņš atzīmēja, ka ar vārdiem te nevar īsti palīdzēt – ar vārdiem, ar līdzjūtību un būšanu klāt. Jo šajā gadījumā te vajag ļoti maz vārdu. Tāpat notikušais ir "aicinājums uz sirdsapziņas izmeklēšanu projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem", aicinājums visiem mums pārdomāt, vai es ar savu rīcību neesmu izraidījis viena vai vairāku, vai, kā šajā gadījumā, jau vairāk nekā pussimts cilvēku nāvi.
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis Latvijas Radio atzina, ka tās ir lietas, kur mums nav atbildes par to, kāpēc ir noticis tā vai citādi. Katrs, kurš var būt vesels un kuram vecāki un draugi atgriezās no veikala, var būt pateicīgs. Tas, ko mēs varam darīt, ir just līdzi. Tas, ko no savas pieredzes zināja teikt P. Sproģis, – ir Dievs, kurš cieš līdzi. Viņš atgādināja zaudējumu savā ģimenē – meitiņas nāvi pirms gada, ko izturēt viņam palīdz ticība, ka ir Dievs, kurš šajā zaudējumā cieš līdzi.
Ir žēl to, kuri pieļāvuši šīs kļūdas, taču neviens jau nav cerējis, ka sekas būs tik traģiskas, atzīmēja P. Sproģis. "Šajā brīdī mēs vienkārši varam ciest, just līdzi, apliecināt, cik tas ir sāpīgi, un savā ziņā mācīties to no Dieva, kurš pats cieš līdzi, ir šajās ciešanās [..] Tas mums dod spēku dzīvot nākamo dienu," sacīja P. Sproģis.
Ja mums ir cerība nākamajai dzīvei, kam Dievs mūs radījis, tad notiek paradoksālas lietas – mēs piedzīvojam, ka Dievs mums ir līdzās – tas neatņem sāpes, nedod visas atbildes, bet dod spēku nodzīvot nākamo brīdi, reizēm mums vajag vienkārši drosmi nākamajai minūtei, cerībai uz mūžību, lai gan paliek daudz neatbildētu jautājumu, atzina P. Sproģis.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags atgādināja Rīgas Doma draudzes prāvesta Elija Godioņa piektdien traģēdijā cietušajiem veltītajā dievkalpojumā teikto, ka varbūt pirmajā laikā pēc šīs traģēdijas neraudzīties tik daudz pēc atbildēm un nenēsāt negatīvās emocijas – dusmas un sāpes, citas dedzinošās un sāpošās sajūtas sevī, bet meklēt iespēju, kā tikt ar tām galā. Tāpat viņš atzīmēja, ka mēs nemaz vienmēr neapjaušam, kādas mūsu nolaidībai var būt sekas. Šoreiz tās ir dramatiskas, atzina J. Vanags.
Pareizticīgo priesteris Jānis Sičevskis Latvijas Radio atzina, ka Zolitūdē, kur notika traģēdijas, ir garīdznieki, kuri uz vietas kalpo ar aizlūgumiem, dod padomu cilvēkiem un stiprina. Iedzīvotāji pateicas luterāņu mācītājiem un pareizticīgo priesteriem, ka viņi ir klāt. Arī pareizticīgo baznīcās notiek dievkalpojumi, ir atvērts ziedojumu konts, kur katrs var palīdzēt cietušajiem. Katrs cenšas palīdzēt, kā vien var.
J. Sičevskis sacīja, ka baznīca nereklamē sevi, tās pārstāvji vienkārši iet un palīdz, kam nepieciešams.
J. Vanags atzīmēja, ka garīdznieki notikuma vietā bijuši jau piektdien no paša rīta. Tas ir viens, ko garīdznieki var darīt, – atbalsts ar lūgšanām, turklāt LELB diakonija bijusi gatava piedāvāt gultas, kruķus vai ratiņus, kas nu tās rīcībā ir.
Katrs cilvēks var palīdzēt, vai nu nododot asinis, vai aiznesot tēju uz vietas, ko ēdamu, vai kādas segas vai galdus, vai paņemt suņus vai kaķus, kas palikuši bez saimnieku sniegtās pajumtes. Mums jāpadomā, ko mēs katrs varam darīt šajā situācijā, atzina J. Vanags.
Atceroties sava dēla nāvi, J. Vanags sacīja, ka viņam ir grūti iedomāties, kā šādas situācijas var pārdzīvot cilvēks, kurš nepazīst Dievu. J. Vanags pauda pārliecību, ka viņa dēlam Dievs ir sagatavojis visu to labāko. Cilvēkiem, kas vēl nespēj paļauties uz to, J. Vanags iesaka mēģināt meklēt to, ka Dievs ir klātesošs un ka Viņš mūs ir meklējis un atradis pirmais.
Ja nav ticības, tad nav atbildes šajā situācijā. Arī tad, ja ticība ir šādā situācijā, nav vienkāršu atbilžu, papildināja Z. Stankevičs.
Nebūtu labi tagad rīkot raganu medības un internetā noliet dubļiem iespējamos vainīgos, bet viņu meklēšanu atstāt kompetento iestāžu ziņā. Z. Stankevičs atzīmēja, ka ir runa par cēloņu un seku likumu, kad viens darbs noved pie sekām. Jebkurš ļaunums ietekmē visu pārējo pasauli. Jebkurš grēks nes savus augļus, atzina Latvijas katoļu virsgans.
"Var saprast cilvēkus, kuriem ir šie jautājumi, arī apzinoties garīgās dzīves principus, – Dievs, kāpēc Tu to pieļāvi?" sacīja P. Sproģis. Neviena no negatīvajām sajūtām nav grēks, un Dievs saprot cilvēku vēlmi aiziet, noliegt vai novērsties no viņa. Reizēm ir labi, ja cilvēks ir otram tikai līdzās, netēlojot, ka mums ir atbildes, ko viņiem iedot.
J. Sičevskis aicināja cilvēkus netiesāt otru, kurš izdarījis ko sliktu, bet meklēt iespējas palīdzēt otram. Viņš sacīja, ka pareizticīgo arhibīskaps metropolīts Aleksandrs aicinājis pareizticīgos aizlūgt par cietušajiem, bojāgājušajiem un viņu tuviniekiem.