Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Televīzijas cilvēki atzīst, ka par šiem šobrīd aktuālajiem jautājumiem tiek runāts pārāk maz. Video raidīšanas kārtība mainās, un sabiedrība pielāgojas, bet ne vienmēr vajag jaunu televizoru, ja vecais sācis rādīt savādus kadrus.

Daudzi pamanījuši, ka televīzijas raidītais attēls viņu mājas televīzijas ekrānos vairs nav saskatāms pilnībā, jo it kā kļuvis lielāks par ekrāna robežām. Bieži sarodam ar dzīves lielajām problēmām, un tāds sīkums šķiet nenozīmīgs. Bet, kad pati savā piecus gadus vecajā televīzijas aparātā vēroju Latvijas Televīzijas raidījumu "Dienas ziņas" un pamanīju ko šķietami smieklīgu, tas radīja pat dusmas. Diktors, kas runāto vārdu tulkoja nedzirdīgajiem zīmju valodā, bija apjaušams, bet neredzams, jo tam varēja redzēt tik vien malu.

Video montāžas speciālists Ingmārs Stradiņš skaidro, ka uz platekrāna standartu, kas ir estētiskāks, TV3 un LNT pārgājušas šā gada rudenī, bet Latvijas Televīzijas pirmais un septītais kanāls – jau pagājušajā gadā. I. Stradiņš ir pārliecināts, ka televizoriem, kas ražoti pēc 2000. gada, uz pults ir podziņas, ar kurām iespējams mainīt videokadra formātu savā televizorā. Jāņem vienīgi vērā, ka platekrāna standarts parastajā televīzijas ekrānā samazināsies un augšā un apakšā būs melna josla. Otra iespēja – ieiet televizora izvēlnes listē, kurā var mainīt gan skaņas efektus, gan gaismas stiprumu un formātu.

Televīzijas speciālists, lielvārdietis Didzis Pučs uzskata, ka liela daļa cilvēku, iegādājoties televīzijas aparātu, vispār nelasa tā instrukciju grāmatiņu: "Nezinu, kāpēc cilvēki tam nepievērš uzmanību. Mani tas šausmīgi kaitina." Viņš skaidro, ka vecajiem televizoriem (līdz 2000. gadam ražotajiem) nav iespējams neko mainīt, bet tiem, kuri raida no satelīta, jāiepazīst poga "menu", jo tajā ir daudzas noderīgas izvēlnes.

Didzis smejas, ka liela daļa televīzijas lietotāju skatās varžu vai zirgu ģīmjos, kur attēls ir saplacināts vai izstiepts, un viņus tas neuztrauc. Viņš teic, ka šobrīd daudz tiek runāts par maksas televīziju, bet lietotājiem trūkst informācijas par kvalitāti. Televīzijas raida vecus raidījumus un filmas, kas filmētas vecajā formātā 4:3 un arī jaunajā – 16:9 platekrānā.

D. Puča mājās ir telpa, kurā ierīkots vecu televizoru, datoru un vēl citu elektropreču muzejs. Tā ir viņa aizraušanās. Jaunu televizoru pircējiem viņš iesaka, lai veikalā uz vietas pircēji aicina pārdevējus parādīt Latvijas televīzijas raidīto informāciju, jo uz jaunajiem televizoru ekrāniem tā bieži ir nekvalitatīva, jo nav HD formātā. "Veikalu plauktos televizori raida satelīta formāta signālu, kas sader ar jaunajiem aparātiem, bet vecais formāts, kurā vēl joprojām ir daudzi raidījumi, ir nekvalitatīvs," pārliecināts D. Pučs.

Iepazīt televizora pulti vai pirkt jaunu televizoru – šis jautājums jāatbild katram pašam. Varbūt klausīties radio vai vienkārši dziedāt savu dziesmu, kas katru dienu būs cita, un televīzijas pasauli atstāt tur, kur tā ir. Ir taču skaidrs, ka tas, ko rāda TV ekrānos, ir tikai kripatiņa no pasaules notikuma, un vai tā ir īstā daļiņa, kuru ik dienu iesūknēt savā prātā, lai pēc tam savas dzīves īsajā mirklī to vēl gremotu un izplatītu tālāk draugiem? Katram savas vajadzības.