Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Turpinājām uzklausīt Pierīgas pašvaldību vadītājus, kādas ir viņu ģimenes valsts dzimšanas dienas svinēšanas tradīcijas.

Tā Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars uzsver, ka "18. novembris vienmēr ir bijuši nozīmīgi svētki mūsu ģimenei! Mums ir svētku pusdienas, kurās galds tiek rotāts ar Latvijas karodziņu. Tā kā mana sieva ir igauniete, tad vienmēr vieta atrodas arī Igaunijas karodziņam. Pēc daudzajiem oficiālajiem pasākumiem, kuros man jāpiedalās ieņemamā amata dēļ, pusdienas ģimenes lokā sagādā īpašu prieku. Parasti, līdzīgi kā Ziemassvētkos, mēs izrotājam arī māju ar degošām āra svecēm – tas piešķir īpašu noskaņu, jo 18. novembrī ātri iestājas tumsa. Protams, sava vieta ir arī televīzijas svētku programmai. Kopumā var teikt, ka man tie ir ģimenes svētki".

Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis stāsta, ka "ģimenē valsts dzimšanas dienu atzīmējam ar svētku pusdienām, kuru neatņemama sastāvdaļa ir balts galdauts, sarkanbaltsarkanas sveces un pašu gatavots ēdiens. Ar bērniem vienmēr pārrunājam 18. novembra nozīmi un cik tas mūsu tautai ir svarīgs datums. Ja laika apstākļi ir piemēroti, braucam uz Rīgu, lai aizietu līdz Brīvības piemineklim un noskatītos svētku uguņošanu. Pēdējos gadus ejam uz mūsu Saules laukumu, lai ar saulkrastiešiem kopīgi iedegtu sveces un apsveiktu cits citu Latvijas dzimšanas dienā. Valsts himnas kopīga dziedāšana ir obligāta un arī gaidīta šajā dienā".

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks: "Šogad visu nedēļu pats piedalos un apmeklēju Ādažu novada pasākumus, kas saistīti ar valsts svētkiem, – lāpu gājienu, deju koncertu, kā arī piedalīšos 18. novembrim veltītajā koncertā un pasākumā.
Ģimenē tradicionāli ar bērniem 18. novembrī dodamies uz Rīgu skatīties salūtu, bet 11. novembrī bērni laiž kuģīšus Daugavā. Vedam bērnus uz lielajiem pasākumiem, rādām un stāstām, kas ir Latvija, kāda ir mūsu vēsture, kāpēc bija kari, ko nozīmē Lāčplēša diena, kā arī valsts dzimšanas diena. Esam gājuši arī filmas skatīties, piemēram, "Rīgas sargi", "Sapņu komanda 1935". Lai veidotos izpratne, mēģinām ar bērniem šajā svētku laikā runāt par patriotismu. Te palīdz arī televīzija, kas rāda latviešu filmas.
Katra ģimene mēģina kopt patriotisko garu, jo patiesībā viss sākas no ģimenes. Sabiedrība var padarīt svētkus tikai vizuāli redzamus, bet iedegt sirdī – tas nāk no ģimenes. Un, ja tradīcijas ir no mazām dienām, tās cilvēkā nostiprinās."

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks: "18. novembris man ir īpaša diena. Viena no tradīcijām valsts svētkos ir doties studentu korporāciju rīkotajā patriotiskā gājienā no Latvijas Universitātes uz Brāļu kapiem, jo daudzus gadus esmu korporācijas "Fraternitas imantica" biedrs. Līdz ar jaunākās meitas Laimas piedzimšanu pirms astoņiem gadiem 18. novembris man ir divkārši svētki."

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds: "18. novembris mūsu ģimenē ir nozīmīgi svētki. Mums ir svarīgi, lai mūsu bērni izaug patriotiskā vidē un mīl savu valsti. Parasti šos svētkus svinam kaimiņu lokā. Tā nu sanācis, ka vieni no kaimiņiem ilgus gadus dzīvojuši ārpus Latvijas, līdz ar to viņi māk radīt īpaši patriotisku noskaņu. Mēs ikdienā bieži vien nespējam novērtēt, cik ļoti mīlam savu valsti, bet, padzīvojot kādu laiku citā valstī, šīs patriotisma izjūtas ir daudz izteiktākas. Mums parasti ir svētku programma ar nacionāliem ēdieniem, latviešu manierē šmorētiem kāpostiem, un neatņemama pasākuma sastāvdaļa ir iešana latviešu pirtī."

Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus: "Ik gadu 18. novembrī mēs ar ģimeni piedalāmies par godu Latvijas dzimšanas dienai rīkotajos pasākumos, skatāmies svētku salūtu un apmeklējam svētku pasākumus Rīgā. Šajā svētku dienā īpašas pusdienas vai vakariņas negatavojam, jo lielākoties dienu pavadām ārpus mājām, taču ģimenes lokā ik gadu pārrunājam, ko mums katram nozīmē šie svētki, un arī aizdomājamies par tiem laikiem, kad Latvijas valsts pastāvēšanu un neatkarību vajadzēja izcīnīt. Jo mana pārliecība ir, ka katram mūsu valstī dzīvojošam iedzīvotājam ir jābūt mūsu valsts patriotam.
Šogad kā domes priekšsēdētājs valsts svētku priekšvakarā piedalīšos svinīgajā pasākumā "Ropažu novada lepnums", kurā ik gadu tiek godināti tie novada ļaudis, kas paveikuši kaut ko nozīmīgu un nesavtīgi godam nesuši mūsu novada vārdu gan Latvijā, gan ārpus tās robežām."

Garkalnes domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš: "Svētkus svinu kopā ar ģimeni. Paši gatavojam svētku pusdienas latviskā garā. Parasti tas ir kāds cepetis ar dažādām piedevām. Protams, paceļam glāzes par mums mīļo Latviju. Pieminam arī tos savus aizgājušos radiniekus, kuri cīnījās par mūsu zemi un arī bija klāt tās dibināšanas brīdī. Sarunas raisās par visdažādākajām tēmām – vēsturi, kultūru, par mūsu Garkalnes novada tālāku attīstību. Ieslīd arī dažkārt politika, bet šīs runas parasti kāds pārtrauc. Mums svētkos patīk vieglāka un jautrāka gaisotne. Sarunu tematu var būt daudz. Nozīme ir tam, kādi cilvēki ciemojas un kādas ir viņu intereses. Vēlu savai Latvijai un dzimtajam Garkalnes novadam priecīgus svētkus!"

Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence: "Manā ģimenē nav īpašu tradīciju, kuras tiek piekoptas Latvijas gadadienas svinībās. Kā katru gadu, arī šogad ar kundzi apmeklēsim mūsu pašu novadā rīkotos pasākumus par godu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai. Uz gardu svētku mielastu katru gadu dodamies pie attālāk dzīvojošajiem radiem, kur var atpūsties no ikdienas darbiem."

Latvijai – 95