Viņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma", vaicāta par sašķeltību sabiedrībā, norādīja – sašķeltība vairāk izskatās politiķiem un vairāk tiek projicēta no viņu puses, nekā tas sabiedrībā ir ikdienā. Kā piemēru viņa minēja novērojumus studentu vidū – nekas neliecina par to, ka latviešu un krievu studenti kaut kādā veidā censtos viens otru apkarot. Arī sabiedrībā, ja izskan pārmetumi, tas ir sadzīves līmenī, kur varbūt reizēm tiek izmantots etniskais moments.
I. Kreituse norādīja, ka sabiedrība pamazām sašķeļas starp tiem, kas ieguvuši iespēju sabiedrību vadīt, un starp tiem, kas vairs nemēģina izteikt protestu par to, kā viņi tiek vadīti. "Iestājies zināms vienaldzības process. Tas ir bīstamāk nekā sašķeltība – cilvēku vienaldzība. Ziniet to teicienu: esi karsts, esi auksts, bet neesi vienaldzīgs," sacīja I. Kreituse, norādot, ka līdz ar to var iestāties ļoti dziļa krīze politikā un sabiedrībā.
Profesore, vaicāta, ko darīt lietas labā, sacīja, ka visas partijas, visas kustības, arī, piemēram, zemnieku kustības, rada inteliģence un šobrīd Latvijas inteliģencei, kas ir tie gara un prāta virzītāji, vajadzētu padomāt un uzdot sev jautājumu, kuru savulaik uzdevis kādreizējais ASV prezidents Džons Kenedijs: "Neprasi, ko valsts izdarījusi tavā labā, bet ko esi izdarījis valsts labā." Arī tiem, kas ļoti krasi izsaka protestus, piemēram, pret kādu ministru, pēc profesores domām, būtu jāpajautā sev, kas jādara, lai tas tā nebūtu.
Viņa norāda, ka arī politiķiem būtu jāpajautā sev, kas izdarīts valsts virzības labā. "Politiķi prasa naudu, pensionāri prasa naudas pielikumu, bet neviens nedomā, ko es pats esmu izdarījis," uzmanību vērš I. Kreituse, norādot, ka politiķiem vajadzētu dot šo atskaiti iedzīvotājiem.
I. Kreituse novērojusi, ka politiķi Latvijā ir pierādījuši, ka var darīt, kā grib un ko viņi grib, un joprojām cilvēki klusējot to pieņems.