Vizīte notika 1939. gada 23. maijā, lai pieminētu mūsu valsts vēsturē nozīmīgo Piņķu kauju, kas risinājās 1919. gada 22.–23. maijā, 20 gadu atceri. Svinīgajā dievkalpojumā valsts prezidents K. Ulmanis deva jaunu vārdu Piņķu baznīcai. Līdz tam tās nosaukums bija Piņķu sv. Nikolaja baznīca, bet prezidents to pārdēvēja par Sv. Jāņa baznīcu, norāda Piņķu sv. Jāņa draudzes mācītājs, Jūrmalas iecirkņa prāvests Andris Krauliņš.
Par kaujām: 1919. gada 22. maijā atjaunojās uzbrukums ar mērķi atbrīvot galvaspilsētu Rīgu no lieliniekiem. Kopā ar pulkveža Baloža brigādi uzbrukumā bija jāpiedalās vācu landesvēram, krievu kņaza Līvena nodaļai un Vācijas dzelzs divīzijai. Lai gan pie Dzilnām likās, ka līdz Rīgai nopietnu kauju nebūs, tomēr pie Piņķiem Baloža brigāde negaidot sastapās ar jaunu sīvu pretestību, kas prasīja daudz laika un lielu spēku iesaistīšanu. Lieliniekiem nācās steigšus atkāpties. Kā nemirstīgu piemiņu šai kaujai, tās dalībniekiem, it sevišķi kaujās kritušajiem cīnītājiem par tēvzemi, Piņķos tika atklāts piemineklis, lai nākamajām paaudzēm vēstītu par brīvības cīnītāju varoņgaru un tēvzemes mīlestību.
Šīm kaujām veltīto pieminekli Kārlis Ulmanis atklāja 1939. gada 23. maijā. 1951. gadā to nopostīja. Piņķu un Rīgas sv. Jāņa baznīcu ilggadējais mācītājs, prāvests Jānis Liepiņš bija parūpējies par plāksnes demontāžu un noslēpšanu Rīgas sv. Jāņa baznīcā.
Piņķu sv. Jāņa draudze tuvākajā laikā atgūs šo plāksni un rosinās tās novietošanu atpakaļ pie dievnama sienas Piņķu kauju 95. gadadienā 2014. gada 23. maijā.
Latvijai – 95