Autovadītāji ar ilggadēju stāžu uz ceļiem redzējuši ne vienu vien traģisku negadījumu, reizēm pat vairākkārt vienā un tajā pašā vietā. Latvijā šādas vietas apzīmē ar ceļa zīmi "Bīstami", kas attēlota kā izsaukuma zīme. Katru gadu AS "Latvijas Valsts ceļi" apkopo un publicē statistiku par iepriekšējā gada bīstamākajiem ceļa posmiem, kartē iezīmējot šīs vietas ar melnu punktu.
Nav noliedzams, ka dažviet avārijas notiek biežāk nekā citur, pat taisnos un gludos ceļa posmos, piemēram, uz Jūrmalas šosejas. Mistikas cienītāji stāsta un tic, ka vietās, kur avārijas notiek biežāk, senatnē bijusi kāda upurvieta vai, piemēram, lopkautuve, un šīs vietas aura prasa jaunus upurus. Šādu pieņēmumu nevar racionāli ne noliegt, ne atzīt. Tiem var ticēt vai neticēt. Taču ir viena lieta, ko jebkurā gadījumā var darīt autovadītājs šādās "aizdomīgās" vietās, – atlaist akseleratora pedāli.
Lai cik uzmanīgs būs autovadītājs, no nelaimes uz ceļa nav pasargāts neviens. Un tomēr par drošību uz ceļa atbildīgās institūcijas runā un atgādina nepārtraukti. It sevišķi šobrīd tumšajā laikā, kad nav vēl uzsnidzis sniegs, bet dienas kļūst arvien īsākas. Turklāt maldīgs ir uzskats, ka ceļi ir slideni tikai ziemā, arī nokritušās lapas un lietus veido pietiekami slidenu ceļa segumu, lai, izvēloties nepiemērotu ātrumu, izraisītu ceļu satiksmes negadījumu.
Policija neatzīst "melnos punktus"
Uz ceļu satiksmes negadījumiem pirmie operatīvie dienesti ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība un policija. Policija ir tā, kas izvērtē un izmeklē negadījuma cēloņus, taču policija neveic "melno punktu" apkopojumu vai analīzi.
"Policijai nav šāda "melno punktu" apkopojuma vai topu ar "melnākajām" vietām, gluži vienkārši šāda pieeja ceļu satiksmes analīzē nav objektīva, jo vērā jāņem ļoti daudz dažādu faktoru. Tieši šī iemesla dēļ nelietojam terminu "melnie punkti", bet gan bīstamie ceļu posmi, jo nevar izdalīt konkrētas adreses vai krustojumus, kas vairāk nekā citi būtu dēvējami par bīstamiem," skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte. "Objektīvāk ir vērtēt kāda ceļa posmu un iespējamos bīstamību faktorus tajā kopumā. Šajā gadījumā bīstamie ceļu posmi ir ne tikai vietas, kur notikuši smagi negadījumi vai bojā gājuši cilvēki, bet arī potenciāli bīstami posmi jeb paaugstinātas bīstamības ceļu posmi – piemēram, kur tuvumā atrodas skolas, bērnudārzi, kur norisinās kādi pasākumi, tāpat vērā jāņem arī ceļu infrastruktūra, satiksmes organizēšana u. c. faktori. Tātad šādi posmi var mainīties atkarībā no diennakts laika, pasākumiem utt., līdz ar to nevaram nofiksēt konkrētas adreses, kuras būtu tā dēvētie "melni punkti"."
Viņa arī uzsver, ka bieži vien kādā vietā notiek daudz ceļu satiksmes negadījumu arī nepareizas satiksmes organizēšanas dēļ, nevis tāpēc, ka vieta būtu kaut kādā veidā "melna". Un, ja maina satiksmes organizācijas infrastruktūru (piemēram, kāda krustojuma vietā ievieš apļveida kustību utt.), iespējams mazināt negadījumu skaitu konkrētā vietā.
"Ja Valsts policija redz, ka satiksmes organizācijā ir kādas nepilnības, protams, tiek rakstīti ieteikumi, kā šādu situāciju iespējams uzlabot. Līdzīgi arī ikviens iedzīvotājs var paust viedokli vai izteikt ierosinājumus," piebilst L. Juberte.
Radari izskauž negadījumus
No 2011. gada 21. novembra līdz pagājušā gada decembrim uz Latvijas ceļiem darbojās privātā komersanta "V-Traffic" (iepriekš – "Vitronic Baltica un partneri") fotoradari – gan stacionārie, gan pārvietojamie. To skaits periodiski mainījās, jo privātajam komersantam jau sākumā radās problēmas ar līgumā noteiktā radaru skaita ieviešanu, tāpēc process notika lēnāk un pakāpeniskāk.
"Atskatoties uz nedaudz vairāk nekā gadu ilgo periodu, kad darbojās "V-Traffic" radari, jāteic, ka to nozīme ceļu satiksmes uzraudzībā vērtējama pozitīvi – par to liecina gan statistikas dati, gan pašu autovadītāju teiktais un policijas vērojums uz ceļiem," pauž L. Juberte.
Neraugoties uz autovadītāju sašutumu par radaru darbību uz Latvijas ceļiem, tomēr, pamatojoties uz statistiku, jāsecina, ka laikā, kad pastiprināti darbojās šie radari, negadījumu skaits ir samazinājies. Rīgā un Pierīgā 2009. un 2010. gadā ceļu satiksmes negadījumu skaits katru gadu pārsniedza 11 tūkstošus, bet 2011. un 2012. gadā, kad darbojās radari, ceļus satiksmes negadījumu skaits bija attiecīgi 9861 un 9676. Fotoradari lielā mērā atradās Rīgas reģionā, nevis visā Latvijā. Šogad uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudējuši 134 cilvēki, bet pērn tādā pašā periodā – 140.
Dzīvie radari – policisti
Visu šo laiku, kopš no ceļiem tika noņemti stacionārie radari, policija strādājusi pastiprinātā režīmā. Fotoradaru laikā policijas resursi tika daļēji pārorganizēti citu funkciju veikšanai, bet no aizgājušā gada decembra beigām policija pārstrukturizējusies iepriekšējā režīmā un lielu daļu uzmanības un resursu novirza tieši ceļu satiksmes (tostarp atļautā braukšanas ātruma kontroles) uzraudzībai.
"Ar policijas iekšējā resursa palīdzību esam noturējuši situāciju uz ceļiem līmenī, neesam pieļāvuši strauju bojā gājušo, ievainoto utt. skaita palielinājumu, bet tas galvenokārt ir, pateicoties iekšējai kapacitātei un menedžmentam, kas ir bijis pagaidu, ne ilgtermiņa risinājums, tāpēc joprojām aktuāla un nepieciešama ir jaunu fotoradaru ieviešana, lai normalizētu situāciju uz ceļiem un policija varētu sabalansēti strādāt arī citos virzienos," skaidro L. Juberte.
Neraugoties uz intensīvo policijas darbu, tik un tā ātrums uz ceļiem arī šajā starpperiodā bijis viens no lielākajiem riska faktoriem, kas prasījis daudzu cilvēku dzīvību.
Iepriekš:
Pierīgas ceļu "melnajos punktos" ik gadu notiek desmitiem avāriju
Pierīgu apsēduši satiksmes "melnie punkti"
Fotoradaru adreses un "melnie punkti" – divas dažādas lietas?