Viss uzskaitītais ir nieks māksliniecei Indrai Sproģei un ārstam Jānim Zaržeckim, trīs bērnu ģimenei no Garciema. J. Zaržeckis un I. Sproģe abi dzimuši Rīgā un bērnību pavadījuši Sarkandaugavā, bet iepazinušies Carnikavā.
J. Zaržeckis Garciemā dzīvo no sešu gadu vecuma un atceras tos laikus, kad Garciems skaitījās īsti lauki – ar zirgiem, govīm un svaigu pienu. "Dzīvoju mazā dārza mājiņā kopā ar vecākiem, vecomammu un brāli. Šeit bija lauki – centrā pie stacijas bija zirgu stallis, pie pārbrauktuves – aploks. Visapkārt – govis, ar kanniņu gājām pēc piena," atminas atceras .
I. Sproģe pēc Lietišķās mākslas vidusskolas pabeigšanas sāka darbu Carnikavas Zvejnieku kolhozā. "Jā, es ar savām mākslinieciskajām zināšanām cēlu slavu komunistiskajai partijai," smejas I. Sproģe un stāsta: "Toreiz vajadzēja uztaisīt komunistiskajai partijai saukli kolhoza administrācijas ēkā uz ziņojuma dēļa. Mums jau nebija svarīgi, kas tur uzrakstīts, mēs tikai gribējām, lai ir gaumīgi un skaisti. Uzrakstam un noformējumam bija jābūt sarkaniem, bet mums likās, ka tas varētu būt zaļš ar dzelteniem burtiem. Izcīnījām cīņas un aizstāvējām savu viedokli. Beigās sanāca skaists goda dēlis ar dzelteniem burtiem. Pat partijas komiteja atzina, ka ir skaisti."
Māksla zināšanām, veselībai un skaistumam
Abi ir sava veida mākslinieki. "Tikai Jānim dārgāks materiāls," smejas Indra. Indru Sproģi sabiedrība pazīst kā mākslinieci, oriģinālās bērnu grāmatas "Joka pēc alfabēts" autori, pēc kuras uzņemta gan multiplikācijas filma, gan Leļļu teātra izrāde.
"Es pazīstu savus bērnus un iedomājos, ka citi bērni ir viņiem līdzīgi. Zinu, ka bērniem labāk patīk dauzīties, nevis mācīties un kalt kaut ko galvā. Prieks, ka bērniem tas palīdz iemācīties alfabētu, un to var darīt jau agrā vecumā, pirms skolas," stāsta Indra par grāmatiņas "Joka pēc alfabēts" ideju.
Ne mazāk interesants un savā ziņā māksliniecisks darbs ir arī J. Zaržeckim, kurš ar savu ārsta darbu privātklīnikā slavenus padarījis Ādažus.
"Esmu roku slimību ārsts un plastiskais ķirurgs. Slimības var būt gan iedzimtas, gan radušās no traumām. Piemēram, cilvēkam naktīs tirpst rokas vai nevar aizpogāties. Viņš dzer daudz zāles, iet uz procedūrām, bet nekas nepalīdz. Es uztaisu vienu mazu operāciju, kas ilgst dažas minūtes, un problēma ir novērsta. Vaina pazūd. Mūsu klīnikai ir līgums ar valsti, tas nozīmē, ka šīs roku operācijas valsts apmaksā, un cilvēkiem nav jābaidās, ka pie mums operācija būs dārga. Izmaksas pašam pacientam ir minimālas. Ādaži tagad slaveni, jo šeit brauc ārstēties cilvēki no visas Latvijas. Brauc arī no citām valstīm. Atbrauc uz nedēļu padzīvot šeit, izārstējas vai izmaina ārieni un brauc atpakaļ," saka ķirurgs J. Zaržeckis.
Joka pēc jahtklubs
Abu kopējais projekts jeb lielā aizraušanās ir jahtklubs Jaunciemā, kur jebkurš var noklausīties slavenu mākslinieku koncertu, pavakariņot saulrietā, novietot savu laivu, nodarboties ar ūdenssporta veidiem.
"Es tur spēlējos kā smilškastē. Tas nav darbs. Drīzāk vaļasprieks. Iekšējo interjeru veido Indra – dekorē telpas ar garšvielām podiņos, bet ēdienkarti Indra izšuva," stāsta J. Zaržeckis.
Jaunciems vairāk kā izklaide un prieks sākumā bija J. Zaržeckim, taču drīz vien arī I. Sproģe iesaistījās un aizrāvās. "Vieta, kur krasts satiekas ar ūdeni, vienmēr ir kaut kādā ziņā maģiska. Un vēl ostas sajūta, ka no jebkuras vietas var atbraukt ostā un tur ir miers... Tā ir neatkārtojama vieta, kur var radīt šādu sajūtu," saka māksliniece.
"No Lielā un Mazā Baltezera, Lielupes, Ķīšezera, Daugavas un jūras var tik pie mums. Daudzi carnikavieši pie mums tur savas laivas. Ja jūrā ir lieli viļņi, tad nemaz nevar pabraukt, tāpēc laivas liek pie mums. Ķīšezerā visi ūdens ceļi ir savienoti. 20 minūšu laikā ar laivu var nonākt Rīgas centrā. Vai 15 minūšu laikā Baltezerā. Pusstundas laikā – Jūrmalā. Rīgas centrā pie tirgus var pietauvot laivu un iet uz tirgu nopirkt kartupeļus, kā arī mēs to darām. Mums ir divas laivas. Viena ir klasiska zvejnieku laiva, ko paši restaurējām. Tā iet lēni, bet ar to var braukt izbraukumos. Otra ir ātrāka – 15 minūšu laikā esam Rīgas centrā. Nav sastrēgumu, nav parkinga problēmas, nav jāmaksā par stāvēšanu. Tālākā vieta, kur esam laivojuši, ir pa Lielupi uz Jelgavu. Lielupe ir līkumaina, tāpēc braucām divas dienas," par laivas priekšrocībām stāsta J. Zaržeckis.
Jahtkluba angārā ir laba akustika, tāpēc nolemts tur rīkot arī koncertus. "Pie mums ir muzicējis Raimonds Pauls, Simfoniskais orķestris, Raimonds Ozols, Raimonds Macats. Nesen Niks Matvejevs dziedāja krievu romances. Mēs nereklamējamies, jo nav tik lielas telpas, bet zāle vienmēr ir pilna. Nāk arī jaunciemieši. Tuvāk jau nekāda cita kroga nav. Mums ir labs pavārs, tikai iepriekš mājaslapā jāpiesakās un jārezervē," stāsta J. Zaržeckis.
Jahtklubā bērniem darbojas burāšanas skola, pieaugušajiem notiek nodarbības ar vēja dēļiem. Darbojas wakkable. Klubā ir labiekārtotas dušas un ģērbtuves. "Visiem, kas dzīvo šajā pusē, ir viena vieta, kur labi pavadīt laiku," uzskata I. Sproģe.
Politiskā māksla
Astoņus gadus J. Zaržeckis darbojās arī politikā – bija Rīgas domes deputāts. "Gribu no tā atpūsties. Divus sasaukumus pēc kārtas mani ievēlēja. Tagad arī darba ir vairāk, un to grūti apvienot – biežāk brauc ārzemnieki, rokas vairāk jāoperē, jāvelta vairāk laika pacientiem un ostai," stāsta J. Zaržeckis.
Savukārt I. Sproģe par politiku gan nedomā, viņa sevi visu velta mākslai. "Tagad top "alfabēts" angļu valodā. Ja mani bērni ir līdzīgi visiem citiem Latvijas bērniem, tad citi bērni ir līdzīgi Latvijas bērniem. Tāpēc tagad tieši tāpat jebkuras tautības bērns varēs mācīties alfabētu angļu valodā. Būs arī ļoti sirsnīga multenīte ar ķenguru un apelsīnu marmelādi. Taču tas ir laikietilpīgs projekts – tas aizņems, iespējams, pat divus gadus. Iesāku es ar exeļa tabulām un tad to sauso tabulā ievadīto informāciju apaudzēju ar emocijām un sirds siltumu," par savu darbu saka I. Sproģe.