Tomēr jūtas arvien ir izrādījušās stiprākas, un nu jau trīs gadus viņu kopdzīve ir oficiāli reģistrēta. Viņi ir ģimene. Viņi divi un kaķis.
Man patīk brīdis, kad jāpāršķir kalendāra lapa. Šī mazā pauzīte, acīm pārslīdot aizvadītajam mēnesim un tā svarīgākajiem notikumiem, atmiņu uzjundīts nevilšs smaids vai klusa nopūta; tad zibenīgs rokas vēziens, kas gluži kā burvis atklāj ja ne jaunu pasauli, tad jaunu laikposmu gan. Ik gadu ap šo laiku gaisā uzvirmo kaislības par un ap 8. martu. Uzvirmo, pamutuļo un pāriet. Bet reizēm nepāriet.
«Jau pirms laulībām zinājām, ka radīt bērnu mums būs problēma,» stāsta Siguldas pusē dzīvojošie Natālija un Kārlis. «Bet kāzu dienas piknikā pie mūsu mašīnas nolaidās divi stārķi un cēli pastaigājās burtiski mūsu acu priekšā. Mums abiem tā šķita kā zīme no augšas. Dabīgā ceļā mēs pie sava bērniņa netiekam un arī netiksim.»
Kārlis teic, ka viņam spermatozoīdu kustīgums ir tuvu nullei, Natālijai aizauguši olvadi. «Mēs paši smejamies, ka tāds tādu satiek. Ja negribam mūžu nodzīvot divatā vien, tad ir jāmeklē cits ceļš. Un mēs tādu atradām.»
Analīzes, injekcijas un gaidas
Kārlis un Natālija teic, ka iztērētie aptuveni 2000 latu nav nekā vērti salīdzinājumā ar ilgām, cerībām, nesagraujamo un bezgalīgo ticību ārstam. Tas vilkās ilgi, sākot ar rindā iestāšanos un pirmajām analīzēm pavasarī, atkārtotām analīzēm rudenī, procedūrām un manipulācijām rudens beigās, līdz atlika vairs tikai nedēļa līdz tām analīzēm, kas ziņotu – viss kārtībā, jūsu bērniņš ir ceļā pie jums.
Process sākās pērn maijā: vispārējās veselības pārbaudes, analīzes un vēlreiz analīzes; vasarā, kad dakteriem atvaļinājumu laiks, – saule, jūra, miers, vitamīni, cerība uz dabīgu atrisinājumu, septembra beigās – atkārtotas analīzes, to rezultātu izvērtēšana, oktobra sākumā – materiāla noņemšana no Kārļa, sagatavošana tālākai darbībai, tajā pašā laikā sākas arī Natālijas organisma sagatavošana. Atbilstošajās menstruālā cikla dienās viņa injicēja sev medikamentu, kas veicina vairāku olšūnu nogatavošanos vienas vietā – piecas dienas pa vienai injekcijai, tad trīs dienas pa divām injekcijām.
Dubultās injekcijas veicina jau izveidojušos folikulu augšanu un nostiprināšanos. Nākamais solis – izveidojušies folikuli tiek izņemti no sievietes ķermeņa, attiecīgi sagatavotā, labvēlīgā vidē tiek apaugļoti (atceramies procesa sākumā iegūtos spermatozoīdus), un pēc dažām dienām atkal ievietoti sievietes dzemdē, šoreiz jau bez vispārējās narkozes. Bija izveidojušies un ar injekciju palīdzību itin braši uzaudzēti astoņi folikuli, pēc apaugļošanas izdzīvoja tikai viens. To pašu tad arī «iestādīja» (parasti «iestāda» vismaz divus, jo pētījumi liecina, ka iedzīvojas 53%). Mūsu varoņi bija gatavojušies uz diviem, bet bija priecīgi arī par to pašu vienu. Pēc desmit dienām bija jānodod asins analīze, kas tad nu sniedz atbildi par procesa iznākumu.
Tiklīdz doks atļaus
«Gliemezis ir čempions sprintā salīdzinājumā ar to, kā vilkās laiks tajā izšķirošajā nedēļā,» atceras Kārlis. Savukārt Natālija, starojoša un stipra savā ticībā, aizbrauca uz analīzēm. Nezinu, kāds spēks vai vājums neļāva man pirmajai ņemt telefonu un zvanīt, kaut arī draudzenes statuss neapšaubāmi man tādas tiesības deva. Otrā rītā es saņēmu īsziņu, kurā bija tikai viens vārds: «Neizdevās.»
«Es negribu atcerēties, cik tas bija smagi,» tā Kārlis. Ir jābūt necilvēkam, lai to nesaprastu. Taču laiks turpina savu gaitu, sāpes pierimst, rētas dzīst, toties ilgas un cerības tik viegli nepazūd. «Tiklīdz doks atļaus, mēģināsim atkal! Tie stārķi pie mašīnas nebija tāpat vien!» viņi abi ir apņēmības pilni.