Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jau vēstīts, ka pagājušajās brīvdienās, lai nokļūtu Siguldā, autovadītājiem jārēķinās ar milzu automašīnu sastrēgumiem. Bet visapkārt Siguldai ir arī citas interesantas vietas, ko ir vērts apmeklēt arī rudenī.

Piemēram, daudz ir dzirdēts, ka Inčukalna Velnala ir viena no slavenākajām alām, turklāt tā ir 16 metrus gara un 19. garākā ala Latvijā.

"Inčukalna Velnala ir unikāls ģeoloģisks objekts un vēsturiska senču kulta vieta, kura atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā 300 m augšup no Inčukalna medību pils "Kārļzemniekos" un 1000 m lejpus no Murjāņu tilta. Alas priekšā slejas vairāk nekā 10 metrus augsta pelēkdzeltena klints (pazemes ūdeņu veidojums – sufozijas procesu izpausme smilšakmeņos). Tā sākusi veidoties pēcledus laikmetā, proti, apmēram pirms 5000 gadu. Alas dziļums sasniedz 16 metrus, tās iekšpusē allaž valda pustumsa, dzirdamas it kā pazemes ūdens balsis. No alas iztek avotiņš. Pie alas izveidota atpūtas vieta ar galdiņu un soliem," rakstīts Inčukalna mājaslapas sadaļā "Tūrisms".

Taču ej nu sameklē Gaujas senlejas kreisā krasta 300 m augšupeju no Inčukalna medību pils un 1000 metru lejup no Murjāņu tilta, jo norādes, uz Inčukalna Velnalu braucot no Rīgas, nav nekādas.

Skatoties pēc kartes, viss šķiet vienkārši – kaut kur uz Murjāņu pusi un tad pirms tilta, tieši pretī "Rāmklaniem", pa kreisi. Zemes ceļš, kas nogriežas pa kreisi, ir nelīdzens un bedrains. Kad priekšā parādās ēkas un sēta, kas, izrādās, ir attīrīšanas iekārtas, jāturpina braukt par šauru taciņu līdz nepārvaramam šķērslim – strautiņam. Tālāk ceļš jāturpina kājām. Taču arī šeit nav nevienas norādes uz Inčukalna Velnalu. Apkārt pļavas, lauki, iemītas takas pa labi un pa kreisi, bet norāžu nekādu.

Tomēr dabas mīļotājiem un entuziastiem tas nav nekāds šķērslis, un pēc kārtīgas pastaigas alu atrast var. Inčukalna Velnala tiešām ir tā vērta, lai to sameklētu un apskatītu. Vieta ir lieliska – ar labiekārtotu atpūtas vietu, kāpnēm stāvajās kraujās, vēsturisko aprakstu un senatnības dvesmu. Turklāt to labiekārtot palīdzējusi Inčukalna novada dome un novada iedzīvotāji ar ziedojumiem.

Tikai žēl, ka kādam aizmirsies uzlikt norādes, kas šo interesanto dabas veidojumu padarītu populārāku. "Uz Valmieras šosejas nav zīmes uz Inčukalna Velnalu, bet, iebraucot no Sēnītes apļa uz Vangažu baznīcu, atpūtas bāzi "Zuši", ir arī norāde uz Inčukalna Velnalu. Tūrisma joma novadā vēl ir jāsakārto," savukārt skaidro Inčukalna novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Nolberga.

Tikmēr Petroglifu centra valdes loceklis Andris Grīnbergs uzskata, ka labi vien ir, ka ala nav tik viegli atrodama: "Jā, Inčukalna Velnala ir samērā grūti pieejama, neskatoties uz labiekārtojumu pie pašas alas. Bet varbūt, ka tā arī ir labi, jo nozīmīgais kultūrvēsturiskais un dabas objekts saglabājas cauri gadsimtiem, un to apmeklē tikai tie, kas to patiešām vēlas."

A. Grīnbergs stāsta arī par kādu citu interesantu dabas objektu – Allažu Linezeru, kas pats "ieiet" pazemē un pēc laika atkal "uznāk" virszemē. "Linezers tiešām šogad atkal pārsteidz! Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija Linezeru apsekoja 29. septembrī, un līmeņa pazemināšanās tik konstatēta par gandrīz diviem metriem. Taču, kāda situācija ir šobrīd, – nav zināms. Iespējams, ezers atkal ir palielinājies vai samazinājies. Lai to noskaidrotu, ir jādodas uz Linezeru," teic pētnieks.