13.10.2013 12:21

FOTO: Carnikavieši paši gada laikā piepilda muzeja krājumus

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(2 balsojumi)
Viens no Carnikavas novada vērtīgākajiem vēstures lieciniekiem – viesu grāmata, kurā parakstījies arī Kārlis Ulmanis. Viens no Carnikavas novada vērtīgākajiem vēstures lieciniekiem – viesu grāmata, kurā parakstījies arī Kārlis Ulmanis. Krišjānis Grantiņš

Šomēnes aprit tieši gads, kopš atklāts Carnikavas Novadpētniecības centrs.

"Ar lepnumu varu teikt, ka Novadpētniecības muzejā jau pabijuši vairāk nekā tūkstotis apmeklētāju," stāsta muzeja vadītāja Elita Pētersone un atklāj, ka Carnikavas vēsturi pētījuši pat amerikāņi.

"Jā, nāk mums te ar airi pār plecu no mazās piestātnītes," par kādiem poļu tūristiem stāsta E. Pētersone un piebilst, ka te pabijuši arī zviedri, angļu dabas pētnieki, kas pēc seno "Cēlāju" mājas kopijas veidotajā novadpētniecības centrā iegriezušies pa ceļam, apskatot Carnikavas dabas takas. Tomēr bieži ārvalstu tūristus atvedot tieši vietējie iedzīvotāji.

Sievietēm aktrises, vīriešiem – Ulmanis

"Viena gada jubileju kaut kā īpaši svinēt neplānojam. Svētki un pasākumi pie mums notiek ļoti bieži, tāpēc par īpašām svinībām nebijām domājuši," atklāj E. Pētersone un piebilst, ka arī šajā nedēļas nogalē Novadpētniecības centrā notiks sarīkojums. "Novada centrā notiks Ražas svētku gadatirgus, bet pie mums būs veco filmu skate, kurā uz projektora rādīšu kadrus no senās Carnikavas dzīves."

E. Pētersone stāsta, ka muzejā sākusi strādāt februāra beigās. "Esmu Carnikavā dzimusi un augusi. Kad tika izsludināts konkurss, draugi un kursa biedri teica, lai noteikti piesakos, jo te vajadzīgs cilvēks ar vēsturnieka izglītību, turklāt tāds, kurš zina vietējos apstākļus."

Vadītāja smej, ka ir gan gide, gan projektu vadītāja – viss vienā personā. Gada laikā senās "Cēlāju" māju kopijas tukšās un neapdzīvotās telpas piepildījuši lielākoties pašu carnikaviešu sarūpēti eksponāti: pamatīgi ādas zvejnieku zābaki, vērpjamais ratiņš, kafijas dzirnaviņas, vietējie atnesuši arī nēģu murdu, tīklu lāpāmo āzīti jeb krēslu, uz kā zvejnieki sēdējuši, lāpot tīklus, pirmskara airus, Lielajā saimes telpā aplūkojams arī salaku murdiņš un nēģu tača makets, ko pirms vairākiem gadiem izgatavojis kāds vecs vīrs.

"Varbūt šiem eksponātiem nav unikālas vēsturiskas vērtības, bet tiem katram piemīt pats vērtīgākais – savs stāsts. Tas viss ir pašu rokām radīts," uzsver muzeja vadītāja un atklāj, ka īpaši vecākās paaudzes cilvēkiem ļoti patīkot fotogrāfiju stendi. "Mums te ir dzīvojusi aktrise Anna Jēkabsone, kas Nacionālajā teātrī spēlējusi kopā ar aktrisi Antu Klints. Tas bija laiks, kad teātra direktors bija Rainis." Vīrieši labprāt apskatot fotogrāfiju, kur Kārlis Ulmanis iešņabojot kopā ar vietējiem zvejniekiem, ar humoru stāsta E. Pētersone.

Apskatīt vēsturi nesteidzas

Lai gan Novadpētniecības centrs atklāts jau gadu, daudzi vietējie iedzīvotāji vēl nav atraduši laiku to apskatīt. Piemēram, Gerda no Carnikavas atzina, ka pagaidām Novadpētniecības centrā vēl nav bijusi. "Gribēju pērn doties uz atklāšanu, bet sākās dekrēta atvaļinājums un nesanāca. Tomēr par muzeju esmu dzirdējusi tikai labas atsauksmes."

Arī māksliniece Ingrīda Drande atzina, ka laika apskatīt centru pagaidām vēl nav bijis. "Šī vasara bija ļoti darbīga, tāpēc diemžēl tam neiznāca laika. Taču mana mamma tur bijusi jau vairākas reizes." Māksliniece precizē, ka "Cēlāju" mājās, pēc kuru kopijas veidots Novadpētniecības centrs, aizvadīta bērnība. "Tur piedzima mana mamma, es tur izaugu. Pašlaik māja atrodas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā." I. Drande stāsta, ka savu artavu muzejam devusi arī pašas ģimene. "Mamma aiznesa, ja nemaldos, vecāsmātes naktskreklu."

Savukārt pensionārs Dainis, kurš savulaik 13 gadus strādājis par zvejnieku, atklāja, ka pašlaik gatavo vairākus senatnīgus priekšmetus, ko nodot muzejam. "Tie būs veci darba instrumenti."

Savukārt mājsaimniece Kristīne pastāstīja, ka muzejā bijusi vairākas reizes. "Mani bērni turp dodas ekskursijās no skolas." Kristīne pauda, ka muzejs atrodas samērā tālu no centra. "Iespējams, tas daudzus kavē turp doties. Tāpat esmu dzirdējusi, ka dažus neapmierina darba laiks. Bet iemeslus savam slinkumam jau var atrast vienmēr," smej carnikaviete.

E. Pētersone muzejā strādā kopš februāra, un pati smej, ka ir pievienotā vērtība muzejam. "Mans tēvs un vectēvs bija zvejnieki, tāpēc vietējos zvejniekus pazīstu vaigā. Citi jau runā: "Tur tā Pētersona meita strādā, tad jau jāiet paskatīties.""E. Pētersone muzejā strādā kopš februāra, un pati smej, ka ir pievienotā vērtība muzejam. "Mans tēvs un vectēvs bija zvejnieki, tāpēc vietējos zvejniekus pazīstu vaigā. Citi jau runā: "Tur tā Pētersona meita strādā, tad jau jāiet paskatīties.""