Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Zaļo vārnu aizsardzības pasākumus un pētījumus Latvijā ar daudzu brīvprātīgo palīgu un novērotāju palīdzību kopš 1998. gada veic Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Šogad zaļo vārnu būru izlikšanu, uzturēšanu un pārbaudes atbalstīja Garkalnes novada Dome. Vieni no viscītīgākajiem zaļo vārnu pētniekiem un Latvijas Ornitoloģijas biedrības locekļiem ir Edmunds Račinskis un Ieva Mārdega, kuri pastāstīja, ka, par spīti tam, ka pirmās zaļās vārnas šogad atgriezās ļoti vēlu, tikai 19. maijā Garkalnes mežos, tām 2011. gada vasara ir izrādījusies labvēlīga. Tas ligzdojušas visās trīs zināmajās vietās Pierīgas mežos – Ādažu poligonā, Garkalnes mežos un Silakroga apkaimē Ropažu novadā. Pavisam atrastas 25 apdzīvotas ligzdas – par vienu vairāk, nekā pagājušajā gadā. Šis skaitlis ir arī lielākais ligzdojošo pāru skaits kopš 1998. gada, kas bija zaļo vārnu pētījumu sākuma laiks, kad tika atrastas vien astoņas ligzdas.

Putnu pieplūdumu ornitologi skaidro ar pieejamo ligzdu vietu, piemēram, putnu būrīšu, skaita palielinājumu. Lielākais ligzdu skaita kāpums šogad konstatēts Ādažu poligonā, kur pērn ligzdoja trīs, bet šogad jau pieci zaļo vārnu pāri.

Šogad pētnieki apgredzenojuši 78 zaļo vārnu mazuļus – par 16 vairāk nekā pērn, kad tika sasniegts iepriekšējais rekords. Garkalnes mežos, kur zaļo vārnu ligzdošanas sekmēm ir sekots visilgāk, arī vidējais gredzenojamo mazuļu skaits ligzdā izrādījās otrs augstākais aizvadīto 13 gadu laikā – 3,8 mazuļi. Novērojamais zaļo vārnu skaita palielinājums Latvijā rada optimistisku izjūtu, neraugoties uz vispārējo zaļo vārnu populācijas lejupslīdi, kas tiek novērota Ziemeļeiropā, norāda ornitologi. Piemēram, Igaunijā vairs nav sastopama neviena zaļā vārna.

Vai esat redzējuši reto un skaisto zaļo vārnu?

Olafs Siliņš, skolnieks:

– Pirms stundas pastaigājoties, manuprāt, manīju vienu tupam galotnē. Prātā palika zilganā nokrāsa. Lepojos, ka mūsu novada dabas liegumā zaļās vārnas ir, tās vajadzētu censties aizsargāt un saglabāt. Zaļā vārna kā Garkalnes simbols varētu palīdzēt piesaistīt tūristus, kas to vēlas kaut reizi mūžā ieraudzīt. Būtu muļķīgi ļaut tai izmirt arī šeit.

Iveta Ābola, mājsaimniece:
– Esmu gan, pastaigājoties ar bērnu ratiņiem. Sākumā šķita, ka dzirdu žagatu, tomēr, ieraudzījusi krāsainību, sapratu, ka tomēr uz zara ir zaļā vārna. Bet nedomāju, ka Garkalnei vajadzētu ļoti priecāties par vienu putnu, ir arī citas lietas, ar ko Garkalne ir interesanta, piemēram, savdabīgajiem un interesantajiem iedzīvotājiem.

Skaidrīte Krause, pensionāre:

– Neesmu gan. Tāpat neesmu manījusi, ka šeit kāds ārkārtīgi ar to lepotos. Finansēt tās saglabāšanu par valsts līdzekļiem vajadzētu tikai tad, ja tām draud galīga izmiršana, citādāk man nešķiet, ka tām kaut kā trūkst – mežs, kur dzīvot ir, gan jau ko ēst arī ir, šaut viņas neviens nešauj nost – ko tur valsts vēl viņām maksās.

Līga Lagzdiņa, studente:

– Man nav daudz laika skatīties, vai zaļā vārna kaut kur neslēpjas. Domāju, vairums cilvēku zina, ka tā šeit dzīvo, tomēr šaubos, vai daudzi to uztver to kā novada simbolu. Tomēr uzskatu, ka vajadzētu priecāties, ka šeit tā ir tāda dzīvelīga, kamēr citur jau izmirusi. Garkalnē ir labi apstākļi dzīvošanai – un ne jau putniem vien.