Zemessardze pakļauta Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), tajā strādā profesionālā dienesta karavīri, bataljoniem atsevišķi nav sava budžeta, apvienoti vairāki bataljoni, taču, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā, arī šodien Zemessardze ir gatava jebkurā brīdī aizstāvēt savu valsti.
Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljons, ko agrāk mēdza dēvēt par Rīgas rajona Zemessardzes bataljonu, atrodas Stopiņos – starp Juglas papīrfabriku un Ulbroku – bijušajā Padomju Savienības armijas daļā.
"Mūsu bataljona atbildības teritorija ir Salaspils, Stopiņu, Siguldas, Mālpils, Ropažu, Ādažu, Saulkrastu, Carnikavas un Sējas novads. Pārsvarā mūsu zemessargi dzīvo arī šajās teritorijās. Bet ir arī zemessargi no Rīgas 14. bataljona, ko pievienoja 19. bataljonam," stāsta Zemessardzes 19. bataljona nodrošinājuma bataljona Kājnieku rotas komandieris kapteinis Viesturs Kokarevičs, kurš armijā dien jau 15 gadus un 2004. gadā pabijis misijā Kosovā.
Zemessardzē profesionālais dienests
Zemessardzi vada profesionālā dienesta karavīri, bet visi zemessargi ir brīvprātīgie, kas ikdienā strādā savā profesijā un brīvajā laikā piedalās zemessardzes mācībās un citos NBS rīkotajos pasākumos. Zemessardzes apmācības notiek vismaz reizi mēnesī, dažreiz arī biežāk.
"Ikdienā mūsu zemessargi ir skolotāji, ārsti un citu profesiju pārstāvji, bet, kad ierodas uz mācībām, viņiem ir karavīra statuss. Agrāk bija ierindas un ārrindas zemessargi. Ierindas zemessargi katru dienu nāca uz darbu, ārrindas – uz mācībām. Tagad nav vairs ierindas zemessargu, tagad Bataljona štābā ir profesionālā dienesta karavīri," skaidro V. Kokarevičs.
Bataljonā strādā 15 profesionālā dienesta karavīri, kas organizē zemessargiem mācības, nodarbojas ar plānošanu, sagatavošanu un ar administratīvajiem jautājumiem. Komandieris uzsver, ka Zemessardzes primārais pienākums ir valsts aizsardzība, militāro prasmju apgūšana un piebilst: "Protams, mēs arī pēc policijas lūguma piedalāmies pazudušu personu meklēšanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, plūdu seku un dabas katastrofu likvidēšanā. Pirms pāris gadiem ziemas vētrā laukos bija elektroapgādes pārrāvums. Mēs palīdzējām "Latvenergo", jo mūsu kāpurķēžu tehnika varēja izbraukt tur, kur nevarēja izbraukt uzņēmuma tehnika. Gan profesionālā dienesta karavīri, gan zemessargi tīrīja stigas, lai atbrīvotu ceļu darbiniekiem. Pagājušo nedēļu atbalstījām policiju – meklējām Saulkrastos sēņotāju. Mēs gan viņu neatradām."
Audzina savējos
Zemessardze labprāt piedalās arī jaunatnes audzināšanā un izglītošanā, sadarbojoties ar Jaunsardzi, kas savām mācībām izmanto 19. bataljona teritoriju un zemessardzes instruktorus. "Daļa jaunsardzes jauniešu vēlāk tiešām atnāk uz Zemessardzi, daļa izdomā savu nākotni saistīt ar profesionālo armiju, daļa aiziet uz policiju vai ugunsdzēsējiem. Mēs palīdzam viņiem organizēt arī nometnes. Viens jaunsargu vadītājs, kuram vienam viss jānoorganizē divdesmit bērniem, netiek galā, tāpēc palīdzam mēs," stāsta V. Kokarevičs. Uz jauniešiem Zemessardze liek lielas cerības, jo izrādās, ka tiešām zemessargu Latvijā trūkst.
Aicina pievienoties
"Mēs iesakām patriotiski noskaņotiem jauniešiem, kas vēlas dot savu artavu valsts aizsardzībai un tās stiprināšanai, stāties Zemessardzē. Lai to izdarītu, jābūt Latvijas Republikas pilsonim, nedrīkst būt sodīts par krimināliem noziegumiem, būt psihiatra un narkologa uzskaitē, jāiziet veselības pārbaude. Zemessardzē uzņem no 18 līdz 55 gadu vecumam. Kad zemessargs sasniedz 55 gadu vecumu un ja pats vēlas, viņam var pagarināt līgumu vēl uz pieciem gadiem. Līdz 60 gadiem viņš var piedalīties visās aktivitātēs un mācībās. Pēc tam pāriet uz veterānu apakšvienību, kas rīko un piedalās dažādos atceres un piemiņas pasākumos. Zemessargu pietrūkst, jo daudzi jaunieši, arī zemessargi, aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Kādam kaut kas pamainās ģimenes dzīvē, kāds izdomā, ka vairs negrib būt zemessargs," stāsta un aicina V. Kokarevičs.
Zemessardzē jaunieši apgūs prasmi strādāt komandā, saprast, ka komandas intereses ir svarīgākas par savējām. "Mums vajag cilvēkus ar labām līdera dotībām jaunāko komandieru amatam. Viņi tiek sūtīti uz attiecīgiem kursiem, lai attīstītu un nostiprinātu līdera prasmes – iemācītos vadīt cilvēkus stresa situācijās, apgūtu ieročus, tehniku. Mūsu bataljonā ļoti gaidīti ir šoferi ar C kategoriju – puiši, kam patīk tehnika, autoremonts un braukšana. Mums ir arī lauku virtuves nodrošinājums. Pavāri arī aicināti izmēģināt uztaisīt ēst pārsimts cilvēkiem lauku virtuvē. Un pie viena apgūt militārās apmācības. Mums ir vajadzīgi dažādu profesiju pārstāvji, lai viņu civilās zināšanas izmantotu šeit, piemēram, mediķi. Dzīvē viņš var būt dakteris, bet mācībās spēlēt sanitāru vai ārstu," skaidro komandieris.
Kapteinis iesaka militāri ieinteresētiem jauniešiem ar vidusskolas izglītību stāties arī profesionālā dienestā vai izvēlēties studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kas sagatavo vadošos virsniekus: "Var sākt dienestu un pēc tam iestāties akadēmijā. Ja iestājas akadēmijā, uzreiz tiek piešķirts karavīra statuss. Tie ir jaunie kadeti – karavīri. Iestājoties akadēmijā, slēdz līgumu, ka pēc akadēmijas beigšanas piecus gadus dienēs armijā. Akadēmiju jaunais karavīrs beigs kā leitnants."
Dāvanā tehnika un aprīkojums
Zemessardzi finansē Aizsardzības ministrija, kas budžetu iedala NBS, lai NBS tālāk novirzītu finansējumu Sauszemes spēkiem vai Zemessardzei. Par finansējumu un ārzemju atbalstu V. Kokarevičs saka: "Agrāk deviņdesmitajos gados Zemessardzes bataljoniem bija pašiem savs budžets, tad arī kaut kas tika iepirkts tieši viņu vajadzībām, bet tagad viss ir centralizēti caur NBS.
Zemessardzes ekipējums daļēji ir iepirkts, daļēji dāvināts. Nav vairs tā, ka katrs bataljons var kaut ko sev nopirkt. Piemēram, no Zviedrijas saņemts autotransporta dāvinājums, no Norvēģijas mazais ekipējums – uzkabes. Norvēģi uzkabes dāvināja tieši Latvijas Zemessardzei. Viņi ir pārgājuši uz jaunākiem ieročiem, un šīs uzkabes vairs viņiem nederēja. Mēs darbojamies ar ieročiem, kas viņiem bija iepriekš, un mums tās labi noderēja."
Sēņotāji – armijas bieds
Zemessargiem mācības notiek regulāri, un visbiežāk – Ādažu poligonā. Diemžēl liekas bažas rada sēņotāji, kas nesaprot, cik bīstami ir atrasties zonā, kur notiek apmācības ar kaujas munīciju. Mācību laikā stingri tiek kontrolēti ceļi, lai neiebrauktu mašīnas, taču tas netraucē sēņotājiem "kara zonā" iemaldīties pa mežu, kaut arī jau kilometriem tālu ir dzirdami šāvieni un sprādzieni.
Viens otrs sēņotājs atbild, ka nebaidoties no šāvieniem, jo "krievu" armijā esot lodes virs galvas lidojušas. "Staigāt pa Ādažu poligonu mācību laikā ir bezatbildīgi," atgādina komandieris.
Latvija drošās rokās
Pēdējā laikā dzirdēts ne mazums briesmu stāstu par Krievijas draudīgajiem nodomiem un viņu tuvu lidojošām lidmašīnām. Tomēr
V. Kokarēvičs noliedz, ka tas būtu radījis papildu stresu, vien piebilst, ka Zemessardze, tāpat kā NBS, ir gatavi aizstāvēt savu dzimteni jebkurā brīdī.
"Mēs jau dzirdam, kas pasaulē notiek. Vienā brīdī viss ir mierīgi, un nākamā – jau karš. Piemēram, tā pati Sīrija. Neviens pat Sīriju nepieminēja. Lielākā daļa pat uz kartes nemācētu parādīt, kur tāda ir. Bet kas tur tagad notiek! Mēs vienmēr esam gatavi uz visu, tāpēc arī notiek mācības. Tas ir mūsu pienākums būt gataviem aizstāvēt savu valsti!" uzsver V. Kokarevičs.
Zviedrijas dāvinātā kāpurķēžu tehnika, kura izmantota arī civilajām vajadzībām – vētras seku likvidēšanai.
Pašu izbūvēta šautuve brīvā dabā paredzēta treniņiem ar pistolēm.
Iepriekš:
FOTO: Ādažos karavīri un zemessargi kopīgi uzlabo kaujas prasmes
Armijas vadītājs: Kamēr mums ir brīvprātīgie, valsts ir dzīvotspējīga