K. Krauja dzimis Zemgales pusē, pārdzīvojis abus pasaules karus, vairākas reizes ievainots, bijis par mata tiesu no nāves, bet, šķiet, ka sargeņģelis Kārļa kungam vienmēr stāvējis klāt. Jaunībā K. Krauja apguvis celtnieka profesiju. Dienējis Latvijas armijā, izgājis pat instruktoru kursus, tomēr militārā karjera viņu nesaistīja, tādēļ studijas turpināja Jelgavā, inženiertehniskajā fakultātē, vienlaikus strādājot dzelzceļa policijā.
Kad Jelgavu ieņēma padomju karaspēks, K. Krauja brīnumainā kārtā izglābies no bojāejas, jo laikā, kad apšaudē tika sagrauta Jelgavas stacija, atradies Rīgā. 1950. gadā K. Krauja ieradās Salaspilī un sāka strādāt par darbu vadītāju padomju saimniecībā. Viņa vadībā savulaik uzbūvēta bijusī ēdnīcas ēka, klubs, pirmās dzīvojamās mājas tagadējā Līvzemes ielā, tomēr paša Kārļa ģimenei tikt pie sava dzīvokļa esot bijušas mazas cerības, tādēļ viņš sācis būvēt savu mājiņu Saules ielā. Laiku pa laikam par sevi just licis karu gados piedzīvotais, sagādājot veselības problēmas, bet arī par savu pieredzi ar dakteriem Kārļa kungs stāsta ar humoru.
“Darbošanās prieks man nekad nav apsīcis, tāpēc tagad grūtākais ir tas, ka nevaru strādāt sliktās redzes dēļ,” saka viņš. “Dzīve nav rožu dārzs, bet cīņas lauks. Vajag cīnīties un strādāt,” piebilst K. Krauja.
24.11.2011 13:53
100 gadu jubilārs: dzīve nav rožu dārzs, bet cīņas lauks
Autors apriņķis.lv29. oktobrī savu 100. dzimšanas dienu svinēja salaspilietis Kārlis Krauja. “Nevis vecāks palieku, bet jaunāks. Dievs dod visiem tādu veselību kā man!” saka sirmais kungs, kurš joprojām ik dienas kājām veic krietnu gabalu pa Salaspili.