Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Latvijā ir viena no vislabākajām veselības aprūpes sistēmām, sistēma ir sakārtota, bet tai nepieciešami resursi – finanšu un cilvēku. Tāpat nepieciešamas ilgtermiņa, uz pieciem līdz desmit gadiem izvērstas, rīcības programmas visās slimību jomās, lai panāktu ievērojamu mirstības samazināšanos un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Šobrīd valda uzskats, ka onkoloģija nozīmē nāvi, pirms tam valdīja uzskats, ka infarkts nozīmē nāvi – tā nav taisnība, jo ar šodienas medicīnu iespējams šos pacientus izārstēt un dot iespēju viņiem vēl nodzīvot daudzus gadus," uzsvēra viens no diskusijas dalībniekiem, kardiologs Andrejs Ērglis.

Gan A. Ērglis, gan Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks un veselības ministre Ingrīda Circene atzina, ka nepieciešams organizēt līdzīgas diskusijas, lai vienotos par konkrētu rīcību un investīcijām veselības aprūpē demogrāfiskās situācijas uzlabošanai valstī – samazinot māšu un zīdaiņu mirstību un samazinot darbspējīgo cilvēku saslimšanu un mirstību no sirds un asinsvadu un onkoloģiskām slimībām, kas ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem Latvijā. Katrai ministrijai būtu jāveic savas jomas demogrāfiskā analīze, lai izveidotu valstī kopīgu demogrāfiskās atveseļošanas karti ar konkrētiem pasākumiem, uzsvēra I. Parādnieks.

Demogrāfs Ilmārs Mežs vērsa klātesošo uzmanību uz faktu, ka nākotnē sieviešu skaits reproduktīvā vecumā samazināsies, tādēļ jau šobrīd jādara viss, lai sievietes laistu pasaulē vairāk bērnu. Viņš aicināja jaunās ģimenes ievērot principu – viens bērns par godu mātei, otrs – par tēvu, trešais – par Latviju.

Diskusiju laikā Saeimas deputāte Daina Kazāka nāca klajā ar aicinājumu 7. Latvijas Ārstu Kongresam pieņemt rezolūciju par izglītības nozīmi demogrāfijas veicināšanā, Kongresam apņemoties kvalitatīvi papildināt skolu sociālo zinību programmu saturu attiecībā uz veselības mācību.

Diskusijas laikā virkne ekspertu uzsvēra sabiedrības izglītošanas un investīciju veselības aprūpē nozīmi priekšlaicīgas nāves un invaliditātes novēršanā – ginekoloģe Dace Matule minēja piemēru par jauniešu nepietiekamām zināšanām, kā izsargāties no grūtniecības, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons minēja Igaunijas piemēru, kur pēdējo septiņu gadu laikā būtiski izdevies samazināt ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu, to panākot ar speciālas mērķprogrammas īstenošanu sabiedrības izglītošanā un iedzīvotāju nodrošināšanā ar dūmu detektoriem.

Savukārt infektoloģe Ludmila Vīksna kā piemēru minēja nepieciešamību nodrošināt C hepatīta ārstēšanu, ar ko pamatā slimo jauni, darbspējīgi cilvēki – to iespējams pilnībā izārstēt, būtiski uzlabojot izārstēto cilvēku dzīves kvalitāti, darba spējas, kā arī atjaunojot vēlmi radīt pēcnācējus. Šobrīd slimnieku iespējas izārstēties būtiski ierobežo apstāklis, ka valsts sedz tikai 75 % no ārstēšanas izmaksām. Ja cilvēks neārstējas no C hepatīta, viņš var inficēt apkārtējos, kā arī ievērojami samazinās viņa dzīves kvalitāte un tuvāko 10 līdz 30 gadu laikā slimība progresē un pacients nomirst, radot valstij daudz lielākus zaudējumus par valsts izdevumiem C hepatīta ārstniecības nodrošināšanai.

Jau vēstīts, ka Apaļā galda diskusiju organizēja Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar SIA "Roche Latvija", kas Latvijā pārstāv Šveices veselības aprūpes kompāniju "Roche":
"Demogrāfija – Latvijas problēma Nr. 1" – apaļā galda diskusija Latvijas Ārstu kongresā