Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šogad steidzies palīgā jau aptuveni 20 cilvēkiem, un klāt nākušas arī šīs brīvdienas, kad mežā apmaldījušies seši cilvēki, vairums no tiem tieši Pierīgā.
Pēdējās ziņas par nomaldījušos sēņotāju saņemtas pagājušajā nedēļā, kad Nacionālo bruņoto spēku teritorijā Lilastē atrasta kāda sieviete. Šogad pazudušo skaits ir līdzīgs kā pērn. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere stāsta, ka Latvijā neesot konkrētu vietu, kurā sēņotājiem visbiežāk mēdz piemesties vadātājs.
Tomēr viņa piebilst, ka tieši Pierīgas mežos palīdzību nākas sniegt visai bieži – tajos visvairāk sastopami cilvēki no Rīgas, kam pastaigas mežā nav ikdiena. "Skrienot pēc bekas, cilvēki iekrīt tādā azartā, ka pat nepaceļ acis, lai apskatītu, kurā virzienā dodas," klasiskāko apmaldīšanās iemeslu raksturo I. Vetere.
Ja sēņotājs pazudis jau ilgāku laiku, meklēšanā iesaistās arī Valsts policija. Glābēji atgādina – pirms iet mežā, ieteicams kādu pabrīdināt, kurp plānots doties, kā arī vilkt apģērbu, kas ne vien pasargā no ērcēm, bet nelaimes gadījumā būs uzkrītošāks glābējiem. Turklāt nevajadzētu mežā doties vienam. "Ja gadās nomaldīties, noteikti vajadzētu ieklausīties, vai nedzird šosejas troksni, vai kaut kur nerej suņi vai nedzied gaiļi, kas nozīmē, ka netālu ir dzīvojamā māja," norāda I. Vetere.
Pierīgā iecienītas sēņu vietas meklējamas Garkalnes novada mežos. Mežā sastaptā Gaļina ziemās dzīvo Juglā, Rīgā, taču vasaras aizvada Garkalnes novadā. Pati nav apmaldījusies ne reizi, bet pa kādam apjukušam sēņotājam gan ir nācies satikt. "Reiz satiku omīti, kas bija nomaldījusies. Parādījām virzienu, kā pareizi iziet no meža," atceras Gaļina un atklāj, ka mežā jūtas pārliecināta par sevi.
"Parasti orientējos pēc saules. Atceros, kur tā bija, kad ienācu mežā, un vēroju to," par dabas kompasu stāsta sieviete un piebilst, ka pēdējās nedēļas laikā sēņu nav pārāk daudz, jo nav bijis lietus. Arī mežā sastaptie Ludmila un Maksims ir vietējie un mežu pārzina ļoti labi. Reiz aptuveni 15 kilometrus līdz Ādažiem bērnībā aizmaldījies Maksims. Viss gan beidzies labi, un mājas atrastas. Māte un dēls stāsta, ka sēņu Garkalnes puses mežos vienmēr ir daudz, un labprāt parāda arī labākās sēņu vietas. "Tagad mežā vairs nevar iebraukt ar mašīnu, tāpēc tas ir kļuvis tīrāks."
Mežā sastaptā Māra, kas Garkalnē dzīvo jau 50 gadus, stāsta, ka apmaldījusies nav ne reizi. "Uz citiem mežiem gan cenšos nebraukt, sēņoju tepat," norāda sēņotāja. Labākais, pēc kā orientēties, esot troksnis no Vidzemes šosejas, tālāk dzirdams arī Mālpils ceļš. Māra spriež, ka cilvēki galvenokārt apmaldās, jo ir neuzmanīgi, svešā vietā iet, bet neskatās apkārt. "Ej stigai pa vienu pusi, bet atpakaļ nāc pa otru," paņēmienu kā nenomaldīties iesaka sēņotāja.
