Tētis Sandijs atzīst, ka tikai neilgi pirms 8. septembrī gaidāmajiem svētkiem pievērsis uzmanību ierakstam kalendārā – "Tēva diena".
Ģimenē aug trīs dēli – Salaspils 1. vidusskolas skolēns Ainārs (12), Rīgas Doma kora skolas audzēknis Gustavs (8) un Helvijs (4), kurš apmeklē bērnudārzu.
Lai gan ģimene cenšas ikdienas pienākumus starp vecākiem sadalīt demokrātiski, tomēr Sandijs ārpus mājas ir biežāk un ilgāk nekā Linda. Tēti darba gaitas ik rītu ved uz Rīgu, tāpēc ikdienas rūpju svaru kauss vairāk nosliecies uz mammas pusi.
"Tēva dienā es neuzprasos uz puķēm un bučām!" smej Sandijs. Tēva dienas tuvošanās Krastiņu ģimenes tētim likusi aizdomāties, cik daudz laika viņš ikdienā pavada kopā ar saviem dēliem un cik kvalitatīvas ir kopīgās nodarbes. Kad puikas bija mazi, tētim bijuši savi pienākumi – mainīt autiņus, vannot, dziedāt šūpuļdziesmas (Sandijs dzied Salaspils jauktajā korī "Lōja"). Viņš atskārtis, ka jāpiedomā par to, lai ar katru no dēliem būtu kāds īpašs, tikai tēta un dēla rituāls.
Jau gaidot pirmo dēlu, Linda un Sandijs nolēmuši, ka topošais tētis piedalīsies dzemdībās. Sandijs bija klāt, pasaulē ierodoties arī abiem pārējiem puikām. "Vislabākās atmiņas ir no Elvija dzimšanas. Iepriekš vairāk biju blakus Lindai, bet trešajās dzemdībās sajutu, cik patiesi foršs ir šis notikums."
Dēliem augot, uzsvari bērnu attiecībās ar tēti mainās. Ainārs, izaudzis no citu autoritāšu meklējumiem, nu cenšas atkal stiprināt saikni ar tēti, Gustavam ir spurains vecums un viņam šķiet – ko tas tētis piesienas? Savukārt Helvijs vienkārši paņem Sandiju aiz rokas un ved paspēlēties.
"Paldies Dievam, ka nav jāpin bizes," smej mamma Linda. Pirms vecākā dēla nākšanas pasaulē vecāki bija sagatavojuši vārdu Alise, taču ģimenē savu vietu ieņēmis dēls, kuram sekoja abi mazākie brāļi. "Divi bērni būtu par maz, trīs ir optimāli. Ar pirmo pieļauj kļūdas, ar otro mēģini tās labot, bet ar trešo saproti – ir labi, kā ir. Helvijs ir ieguvis ar to, ka ir trešais," komentē Sandijs.
Apkārt draugu vidū un starp radiem esot vairākas trīs bērnu ģimenes. "Ja Ainārs būtu viens, mums būtu garlaicīgi," smaidot atzīst laimīgie vecāki. Abi nešaubās, ka bērnu dēļ ir vērts uz laiku nolikt malā savas intereses un upurēt brīvo laiku.
Sandijs šonedēļ joka pēc pavaicājis savam tēvam Guntaram, ko abi darīs Tēva dienā, bet tēvs par šiem svētkiem pat nebija dzirdējis. "Man ir tā laime vai sods strādāt vienā uzņēmumā ar tēvu," pasmaida Sandijs. Viņš stāsta, ka jau vairākus gadus diendienā ir kopā ar tēvu, iespējams, tā kompensējot tēva klātbūtnes trūkumu bērnībā. Krastiņiem pieder ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar auto diagnostiku. Savukārt Linda augusi ģimenē bez padomju laikam raksturīgiem aizspriedumiem – tētis Valdis bijis atbildīgais par konservēšanu, dārza darbiem, pat cepis pīrāgus Ziemassvētkos.
Linda savā darbavietā novērojusi, ka, apzvanot skolēnu vecākus, auglīgāk esot uzreiz zvanīt mammām – tēvi paši nereti mudinot to darīt. Savukārt uz vecāku sapulcēm arvien biežāk ierodas abi vecāki kopā. Linda atceras, ka, sākot pedagoģes gaitas, biežāk skolā varēja redzēt mammas, tagad skolas durvis katru dienu virina arī daudz tēvu.
"Laiku pa laikam kāds mani apsveic 23. februārī, lai gan ar padomju armiju man nav nekāda sakara." Tautā par "Vīriešu dienu" dēvētās Padomju armijas un Jūras kara flotes dienas svinības atceras arī Linda, to svinējuši pat skolēni. Linda atzīst, ka Salaspils 1. vidusskolā ik gadu plaši tiek svinēta Mātes diena, savukārt Tēva dienai ne šogad, ne iepriekšējos gados nav pievērsta uzmanība. "Mums ir ekskluzīva iespēja veidot jaunas tradīcijas," atzīst Sandijs.
Tēva diena 2013
08.09.2013 08:29
Tēva dienā neuzprasās uz puķēm un bučām
Autors Raivis Bahšteins
Krastiņu ģimene: mamma Linda un tētis Sandijs kopā ar dēliem Aināru (no kreisās), Gustavu un Helviju, kā arī Sniedziņu. Lai gan oficiāli Latvijā svētkus tētiem kopš 2010. gada atzīmē septembra otrajā svētdienā, Krastiņu ģimenē Tēva dienai uzmanība pievērsta pirmo reizi.
Raivis Bahšteins
Krastiņu ģimene gatavojas šodien pirmo reizi svin Tēva dienu, kas svinamo dienu sarakstā iekļauta pirms trim gadiem.