02.09.2013 16:25

Policijas ikdiena Ādažos: izvarotāji, zagļi, pakaļdzīšanās

Autors  Sollija Lipore
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ādažu policijas šefs Oskars Feldmanis: "Daži šoferīši domā – tiklīdz izbrauc no Rīgas, tā noteikumi neeksistē." Ādažu policijas šefs Oskars Feldmanis: "Daži šoferīši domā – tiklīdz izbrauc no Rīgas, tā noteikumi neeksistē." Krišjānis Grantiņš

Šovasar apritēja gads, kopš izveidota Ādažu novada pašvaldības policija.

Šajā laikā ir iegūtas vairākas pateicības, nodibināta saikne ar iedzīvotājiem, mācību iestādēm un atklāta virkne likumpārkāpumu. No pirmās dienas policiju vada priekšnieks Oskars Feldmanis.

– Tiklīdz Ādažu novada dome pieņēma lēmumu izveidot savu policiju, izsludināja konkursu uz priekšnieka amata vietu, kuru es izturēju. Divu mēnešu laikā izstrādāju nolikumus, komplektēju darbiniekus, meklēju aprīkojumu, automašīnas. Formas nevarēju pasūtīt uzreiz, jo vēl nezināju, kādi izmēri būs darbiniekiem. 1. jūnijā bijām gatavi darbam, tāpēc par savu dzimšanas dienu uzskatām tieši šo datumu.

– Cik lieli ir pašvaldības policijas resursi?

– Pie mums strādā 17 darbinieki. Ir divas atbilstoši nokomplektētas automašīnas ar nepieciešamo aprīkojumu. Pavisam drīz novadā tiks uzstādītas video novērošanas kameras, kuras arī būs mūsu pārziņā.

– Vai Ādažu policijas darbinieki strādā arī citās darbavietās?
– Jā, protams! Likuma noteiktā kartībā mūsu darbinieki var savienot amatus un strādāt arī citās darba vietās. Es to pat atbalstu. Daži darbinieki strādā Rīgas pašvaldības policijā, Ceļu policijā vai Valsts policijā. Mēs arī veicam regulāras apmācības, taču viņu zināšanas, kas iegūtas citās darbavietās, ir neatsveramas mūsu darbā.

Piemēram, lielās pilsētās ir nepilngadīgo lietu inspektori, bet mūsu darbiniekiem ir jāzina, kā rīkoties visdažādākās situācijās, tostarp ar nepilngadīgajiem. Vēl pozitīvi ir tas, ka tā uzlabojas sadarbība ar citiem dienestiem. Galvenais nosacījums no manas puses – lai cits darbs netraucē veikt pienākumus pašvaldības policijā. Šā gada laikā no mums ir aizgājis viens darbinieks, un tikai tāpēc, ka devās peļņā uz ārzemēm. Tāpēc arī atļaujam strādāt vairākos darbos, lai cilvēkiem nav jābrauc prom un nebūtu kadru mainības.

– Pirms pašvaldības policijas par kārtību Ādažos rūpējās pašvaldības uzņēmums "Ādažu glābšanas dienests". Kādu novadu viņi jums atstāja?
– Tieši tāpēc neviens iedzīvotājs nebrīnījās, ka tagad jāievēro kaut kādi noteikumi, jo glābšanas dienests jau bija pieradinājis iedzīvotājus ievērot noteikumus, un mums bija vieglāk sākt darbu. Taču glābšanas dienestam nebija tik lielas pilnvaras. Mēs esam operatīvāki, mums ir labāk aprīkoti auto – ar bākugunīm, skaņas signāliem, aizturēšanas izolatoriem.

– Kādi ir biežākie pārkāpumi Ādažu novadā?
– Ģimenes skandāli un dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumi. Principā atsaucamies uz visiem izsaukumiem. Ja izsauc, mēs braucam. Kaut vai lai pārliecinātos, kas noticis, un sniegtu pirmo atbalstu. Atsaucamies arī uz zādzībām. Bieži vien varam ierasties ātrāk nekā Valsts policija, kas brauc no Saulkrastiem.

Pašvaldības policija parasti uz notikumu ierodas pirmā, jo esam tuvāk gan teritoriāli, gan vairāk pazīstami. Nekad nesakām, ka tā nav mūsu piekritība, lai zvana Valsts policijai. Tā ir mūsu teritorija, un, ja kaut kas ir noticis, tad mums ir jāreaģē. Pie mums ienāk arī iedzīvotāji uzrakstīt iesniegumu Valsts policijai, un mēs tos pārsūtām, lai cilvēkam nav jābrauc uz Saulkrastiem, ja tajā mirklī Valsts policijas iecirknis Ādažos ir ciet.

– Vai iedzīvotāju attieksme pret vietējo policiju ir pozitīva?
– Uzskatu, ka jā, jo ir pozitīva sadarbība. Noteikti ir arī tādi iedzīvotāji, kas tā neuzskata, piemēram – sodītie. Ir arī pārsūdzības, kad pārkāpējs nav apmierināts ar sodu, bet tādu proporcionāli ir maz. Daudzi pārsūdz tāpēc vien, ka protokolā ir rakstīts – var pārsūdzēt.

Izrakstām protokolus arī par stāvēšanas zīmes neievērošanu, bet mums nav daudz tādu vietu, kur tas būtu tik aktuāli. Biežāk notiek pārkāpumi, novietojot auto invalīdu stāvvietās pie lielveikaliem. Nereti saņemam sūdzības, kad automašīnas novietotas priekšā vārtiem vai daudzdzīvokļu māju kāpņu telpām. Gadās, ka sēņu laikā sēņotāji iebrauc Ādažu poligonā, kur nedrīkst ne braukt, ne stāvēt. Daži šoferīši domā – tiklīdz izbrauc no Rīgas, tā noteikumi neeksistē. Mēs aicinām iedzīvotājus uz sadarbību un ziņot par aizdomīgiem gadījumiem vai redzētiem pārkāpumiem, bet mūsu mērķis nav, lai cits par citu sāktu sūdzēties kaimiņi.

Piemēram, pateicoties iedzīvotajam, Ādažu pašvaldības policija atrada nozagtu fūri. Baltezerā vairākas dienas stāvēja fūre ar lietuviešu numuriem, un iedzīvotājs mums piezvanīja, lai pārbaudām, vai ar to viss kārtībā. Izrādījās – zagta. Visu diennakti policijas iecirknī ir dežurants, kurš koordinē ekipāžas darbu un strādā ar datubāzi. Nevar būt situācija, kad cilvēks dodas uz policijas iecirkni un konstatē, ka tas ir slēgts.

– Vai ir gandarījums par darbu, sasniegumiem?
– Gandarījums un sasniegumi redzami, kad saņemam pateicības no iedzīvotājiem un citām iestādēm. Nesen saņēmām e-pastu ar pateicību no Austrijas pilsoņa, kuru Ādažos aplaupīja, bet mēs uz karstām pēdām ar visiem pierādījumiem laupītāju aizturējām un nodevām Valsts policijas rokās.

Esam saņēmuši pateicības no Valsts policijas par sadarbību, jo operatīvi esam aizturējuši izvarotāju, vairākus zagļus, esam ķēruši zagļus ar pakaļdzīšanos. Pateicību vidū ir arī viena ironiska – par policijas vērīgumu, kas koncerta laikā mašīnas logā ielīmējusi pārkāpuma protokolu.

– Kādi vēl ir pašvaldības policijas pienākumi Ādažos?
– Mēs sadarbojamies ar mācību iestādēm, rīkojam kopējus pasākumus, lekcijas, pārrunas. Kopā ar skolotajiem noorganizējām lekciju kursu par vardarbību skolā. Lai katra institūcija zinātu, kā rīkoties šādā situācijā.

Katru rītu mācību laikā regulējam satiksmi pie skolas. Lai neveidotos sastrēgumi, kad pienāk autobusi, tāpat uzmanām gājēju pārejas, lai šoferi ir vērīgāki. Pagājušajā mācību gadā organizējām drošības nedēļu, kad katru dienu garajā starpbrīdī skolā bija policijas darbinieks. Un nevis tāpēc, lai biedētu skolēnus un vecākus, bet lai viņi zinātu, ka jāievēro skolas iekšējie kārtības noteikumi. Bērniem jāsaprot, ka mēs esam, lai viņiem būtu droši, un ka no mums nav jābaidās.