Kļūda
  • JUser: :_load: nav iespējams ielādēt lietotāju ar id: 1341
26.08.2013 21:03

"Mazo upju tīrīšanas talkā" sakopj Buļļezeru

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Mazo upju tīrīšanas talkā" sakopj Buļļezeru personīgais arhīvs

Nu jau ceturto gadu pēc kārtas Vides aizsardzības klubs sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem un dabas draugiem Dabas aizsardzības pārvaldes speciālista hidrobiologa Andra Urtāna vadībā piedalās tā saucamajās "Mazo upju tīrīšanas talkās".

Talkās tiek vākti ne tikai atkritumi upju krastos, bet izpētītas arī pašas upītes vai ezeri – vai tiem nav nepieciešama cilvēka palīdzība. Tiek izjaukti bebru izveidotie dambji, tīrīti krasti un arī pašas ūdenstilpes.

Šogad talka norisinājās 24. augustā pie Buļļezera Garkalnes novadā. Tas ir neliels ezeriņš gandrīz meža vidū, tomēr labi zināms un iecienīts gan makšķerniekiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais, ko talcinieki darīja, – izlika informatīvas un brīdinošas zīmes gan pie ezera, gan uz nelegāli iebrauktajiem ceļiem. Šī teritorija ir dabas liegums un te pastāv arī visai strikti aizliegumi: nedrīkst pārvietoties ar automašīnām, ezerā aizliegts braukt ar ūdens motocikliem, arī meža zemsedze ir saudzējama un aizsargājama.

Dabas liegums "Buļļezers" dibināts 1957. gadā, bet tagad iekļauts NATURA 2000 teritoriju tīklā, un tā platība ir 27 hektāri. Teritorija atrodas Valsts dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes uzraudzībā un dibināta ar mērķi aizsargāt dažādas ezera un piekrastes augus, jo te atklātas vairākas aizsargājamo augu sugas, piemēram, sarkanā dzeguzene, gludsporu ezerene, Dortmaņa lobēlija, vālīšu staipeknis u. c.

Hidrobiologs Andris Urtāns uz ūdeņiem vienmēr dodas ar speciālu aprīkojumu – gan gumijotā kostīmā, lai droši var staigāt pa ūdeni, gan ar dažādiem amata rīkiem, ar kuriem pēta gan zemūdens valstību, gan nosaka konkrētās ūdenstilpes piesārņojuma līmeni.

"Pirms vēlamies kaut ko darīt kādas upītes vai ezera labā, tomēr jānoskaidro, kāds ir tā piesārņojuma vai eitrofikācijas līmenis. Kad tas novērtēts, tad jāsaprot, kāda veida palīdzība nepieciešama – vai jāattīra saaugušie krasti, vai jāizvelk sagāztie koki, varbūt jāsaliek kaudzē akmeņi, lai ūdenim tiek vairāk skābekļa, bet varbūt tieši otrādi – "jāizravē" savairojušies ūdensaugi, kas skābekli tērē vairāk nekā nepieciešams," stāsta Andris Urtāns, kurš ir pārliecināts – ja katru vasaru atpūtnieki vai māju saimnieki, kas dzīvo pie upēm vai ezeriem iztīrītu kaut vienu kvadrātmetru, Latvija varētu lepoties ar tīrākajiem iekšzemes ūdeņiem.

Talkā piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības kluba un un uzņēmuma "Latvijas valsts meži", kā arī vietējie iedzīvotāji.