"Jūtos lepns, ka Ikšķile ir tā vieta, kur jau piecpadsmito reizi notiek šāda mēroga pasākums, un mēs būsim priecīgi jūs uzņemt arī turpmāk. Arī Ikšķiles novada ļaudīm nav gājušas secen jūsu piedzīvotās sāpes, īpaši tās skāra tīnūžniekus, kur represijām tika pakļauta lielākā daļa saimniecību. Lai mūsu tautai vairs nekad nebūtu jāpiedzīvo situācija, ka par to, ka esi labs saimnieks un apzinīgi strādā, tevi brutāli iesēdina vagonā un aizved nezināmā tālumā," salidojuma dalībniekiem vēlēja Ikšķiles novada pašvaldības vadītājs Indulis Trapiņš ("Vienotība").
Politiski represēto salidojumā jau trešo reizi piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Uzrunājot salidojuma dalībniekus, viņš norādīja, ka politiski represētajiem Melngalvju nama (tur pašlaik atrodas Valsts prezidenta rezidence) durvis būs atvērtas ne tikai 14. jūnijā, kad notiek svinīgā pieņemšana, bet vienmēr, lai kopīgi varētu risināt valstiski svarīgus jautājumus. Arī šodien pēc salidojuma oficiālās daļas prezidents uzklausīja politiski represētos personas, jo "Jūsu viedoklis man šķiet izšķirīgs, lai atrastu to ceļu, kurš šobrīd ir visvairāk nepieciešams Latvijai".
Salidojuma dalībniekus ar savu klātbūtni pagodināja arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!-TB/LNNK") un Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!-TB/LNNK").
"Laiki mainās, uzdevumi mainās, bet mūsu mērķis paliek. Mēs vēlamies latvisku Latviju – vietu, kur uzplaukt mūsu tautsaimniecībai un kultūrai, kur veidoties kuplām latviešu ģimenēm, kur brīvi runāt latviešu valodā un lepni sevi saukt par latvieti. Lai to sasniegtu, nepieciešama ticība mūsu valstij un gatavība cīnīties par to. Es varu apsolīt, ka mēs nekad neatkāpsimies no šīs cīņas un būsim arvien aktīvāki, cenšoties piepildīt mūsu visu kopīgo mērķi. Latvija būs latviska valsts," politiski represēto salidojuma dalībniekiem teica Jānis Dombrava.
"Spēks, ko mēs jūtam, nāk arī no jums, represētajiem, jo koks var augt, zaļot un kuplot tikai tad, ja tam ir spēcīgas saknes. Šis koks, kas simbolizē Latviju, dažbrīd pašūpojas vējā, bet saknes tas tomēr spēj noturēt. Un es paredzu, ka nākotnē šī sakņu, tostarp jūsu loma, būs arvien lielāka un nozīmīgāka," norādīja I. Mūrniece.
"Mēs esam atbraukuši šurp ne sērot, bet domāt, ko darīt tālāk – stāvēt malā vai līdzdarboties, uz ko mūs aicina arī Valsts prezidents. Ja valstī ir kaut kas jāmaina, mēs faktiski esam vienīgā organizācija, kurai ir tiesības to darīt, kā saimnieciskā, tā politiskā līmenī. Mēs neesam politiskā partija, kas orientēta uz šaurām noteiktas cilvēku grupas interesēm. Mēs esam centrēti uz Latvijas valsti," uzsvēra Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais.
Pēc svinīgās daļas salidojuma dalībniekus atraisīja Normunds Jakušonoks un "Labvēlīgā tipa orķestris", sildīja ne tikai augusta saule, bet arī pļaviņā sakurtais ugunskurs un kopīgas atmiņas par izsūtījumā pavadīto laiku.
Politiski represēto salidojumā jau trešo reizi piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Uzrunājot salidojuma dalībniekus, viņš norādīja, ka politiski represētajiem Melngalvju nama (tur pašlaik atrodas Valsts prezidenta rezidence) durvis būs atvērtas ne tikai 14. jūnijā, kad notiek svinīgā pieņemšana, bet vienmēr, lai kopīgi varētu risināt valstiski svarīgus jautājumus. Arī šodien pēc salidojuma oficiālās daļas prezidents uzklausīja politiski represētos personas, jo "Jūsu viedoklis man šķiet izšķirīgs, lai atrastu to ceļu, kurš šobrīd ir visvairāk nepieciešams Latvijai".
Salidojuma dalībniekus ar savu klātbūtni pagodināja arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja. Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!-TB/LNNK") un Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!-TB/LNNK").
"Laiki mainās, uzdevumi mainās, bet mūsu mērķis paliek. Mēs vēlamies latvisku Latviju – vietu, kur uzplaukt mūsu tautsaimniecībai un kultūrai, kur veidoties kuplām latviešu ģimenēm, kur brīvi runāt latviešu valodā un lepni sevi saukt par latvieti. Lai to sasniegtu, nepieciešama ticība mūsu valstij un gatavība cīnīties par to. Es varu apsolīt, ka mēs nekad neatkāpsimies no šīs cīņas un būsim arvien aktīvāki, cenšoties piepildīt mūsu visu kopīgo mērķi. Latvija būs latviska valsts," politiski represēto salidojuma dalībniekiem teica Jānis Dombrava.
"Spēks, ko mēs jūtam, nāk arī no jums, represētajiem, jo koks var augt, zaļot un kuplot tikai tad, ja tam ir spēcīgas saknes. Šis koks, kas simbolizē Latviju, dažbrīd pašūpojas vējā, bet saknes tas tomēr spēj noturēt. Un es paredzu, ka nākotnē šī sakņu, tostarp jūsu loma, būs arvien lielāka un nozīmīgāka," norādīja I. Mūrniece.
"Mēs esam atbraukuši šurp ne sērot, bet domāt, ko darīt tālāk – stāvēt malā vai līdzdarboties, uz ko mūs aicina arī Valsts prezidents. Ja valstī ir kaut kas jāmaina, mēs faktiski esam vienīgā organizācija, kurai ir tiesības to darīt, kā saimnieciskā, tā politiskā līmenī. Mēs neesam politiskā partija, kas orientēta uz šaurām noteiktas cilvēku grupas interesēm. Mēs esam centrēti uz Latvijas valsti," uzsvēra Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais.
Pēc svinīgās daļas salidojuma dalībniekus atraisīja Normunds Jakušonoks un "Labvēlīgā tipa orķestris", sildīja ne tikai augusta saule, bet arī pļaviņā sakurtais ugunskurs un kopīgas atmiņas par izsūtījumā pavadīto laiku.
