Par drošību Saulkrastu pludmalē "Centrs" vasaras sezonā rūpējas divi glābēji. Viņu pārraudzībā ir 800 metru garš krasts. Pašvaldības policijas sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas un Glābšanas dienesta priekšnieks Guntis Vinteris uzsver, ka uzraugāmā teritorija ir pārāk liela. Viņš norāda, ka optimālā teritorija diviem glābējiem būtu 200 metru. Tātad Saulkrastu pludmalē "Centrs" esošo divu glābēju vietā vajadzētu būt astoņiem.
Špikeris – karogs pie glābšanas stacijas
Peldvieta ūdenī ir norobežota ar bojām, kas ierobežo atpūtniekiem drošo zonu. Ik pavasari glābēji paši izvērtē, kā pa ziemu mainījusies jūras gultne, un ar bojām nošķir jaunu teritoriju. Maksimālais dziļums šogad norādīts 3,5 metri, taču G. Vinteris atklāj, ka reālais dziļums šobrīd ir 2–2,2 m. Lai gan jūras gultne mainās pēc katra spēcīgāka vēja un līdz ar to arī dziļums, pavasarī uzstādītās bojas vairs netiek pārvietotas.
Par to, cik droši ir atrasties pludmalē un jo īpaši ūdenī, vēsta karoga krāsa pie glābšanas stacijas. Zaļš karogs norāda, ka peldēties var droši, dzeltens – nav ieteicams, bet sarkans – peldēties aizliegts. Jo lielāks vējš un lielāki viļņi, jo bīstamāk. "Protams, ar varu nevienu neatturēsi, bet cilvēki tiek informēti," norāda G. Vinteris.
Riska grupa – peldētāji ar matračiem
Par spīti norādēm par drošu peldvietu, vienmēr atrodas pārgalvīgie, kas peld tālāk par bojām. Galvenās riska grupas, kurām glābēji jau laikus pievērš lielāku uzmanību, ir iereibuši cilvēki, veci ļaudis un tie, kas uz ūdens atpūšas ar peldmatračiem. "Pēc pieredzes var teikt, ka tie visbiežāk nemāk peldēt vai to dara slikti. Tad nokrīt no matrača, atpakaļ netiek, sākas panika, matraci velk iekšā jūrā. Tā tikai šķiet, ka visu pūš krastā, bet patiesībā – jo lielāks vējš, jo lielāka atpakaļstraume, un vilnis nes iekšā jūrā. Kas attiecas uz dzērušiem – nu, kas vīra dūšā, tiem jūra līdz ceļiem."
G. Vinteris stāsta, ka gadījumos, kad dzēris cilvēks turpina doties arvien dziļāk un dziļāk jūrā, glābēji dodas pakaļ un "makšķerē pārgalvīgo ārā". Ja iereibušā peldētāja uzvedība ir agresīva, tiek saukta arī policija.
Pazūd bērni un neiztur sirds
Pāris reizes krastā šovasar pazuduši bērni, kas gan pēcāk atrasti. Mirusi arī kāda sieviete, taču viņa nav slīkusi. Pie vainas bijusi sirds. Lai gan viņa atradusies ārpus oficiālās peldvietas teritorijas, glābēji steigušies un darījuši, ko varējuši. Pēc aculiecinieka stāstītā, sieviete apmēram desmit sekundes bijusi ūdenī, kad saļimusi. Tas viss noticis pie paša krasta. Kad ieradās glābēji, viņi gādāja par to, lai sieviete turētos pie dzīvības, līdz ierodas ātrie. Pēc pusotras stundas mēģinājumiem sievieti atdzīvināt arī neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti bija bezspēcīgi un sieviete nomira. Taču kopuma vasara ritot bez lieliem starpgadījumiem, norāda G. Vinteris.
Pie ūdens jāpierod
Glābēji ir apmācīti sniegt pirmo palīdzību, tāpēc var palīdzēt dažādās situācijās. Katru gadu neiztiek bez sīkākām traumām – bišu kodumiem vai sagrieztām kājām. Siltākās dienās glābējiem ar to nākas saskarties teju katru dienu. "Glābējs neattiecas tikai uz glābšanu ūdenī, viņš atbild par peldvietu kopumā, tātad arī sauszemi."
Lai neapdraudētu savu veselību, pēc sauļošanās nedrīkst pēkšņi mesties iekšā aukstā jūras ūdenī, pamāca G. Vinteris. Sākuma krastā nepieciešams organismu pieradināt pie ūdens, saslapinot rokas, kājas, pamazām ķermeni, un tikai pēc tam var droši iet dziļāk. Ja sakarsis ķermenis tiek pakļauts pēkšņai un straujai temperatūras maiņai, var saraut krampji vai sliktākajā gadījumā – neizturēt sirds.
“Ar varu nevienu neatturēsi, bet cilvēki tiek informēti,” par peldēšanos nepiemērotos laikapstākļos saka G. Vinteris.
