Pašlaik tirgū nopērkamās sēnes galvenokārt ir gailenes, un to cena, kaut arī jau krietni samazinājusies, lēšama ap trīs latiem litrā. Gaileņu pārdevēji gan esot cerīgi – pēdējās dienas lietus bijis vairāk, tāpēc jādomā, ka nākamajās nedēļās gaileņu un citu sēņu skaits mežos palielināsies. Arī ogu cenas kritušās.
Sēņot gribētājiem, kas vēlas uzzināt vairāk par pašām sēnēm vai tiem, kuri īsti nezina, kur tās meklēt, biedrība "Lauku ceļotājs" piedāvā sēņu tūres. Kā iesaka to rīkotāji, gan organizētas, gan individuālas tūres labākais norises laiks ir augusta vidus līdz oktobra pirmā puse, kad Latvijas mežos ir visvairāk sēņu. Pierīgā tiek piedāvāti pieci maršruti, un viens no tiem ietver Rīgas un Silciema apkārtni, cits – Gaujas Nacionālā parka teritoriju, arī Zilā kalna, Strenču un Zīles mežus un maršrutus no Āraišiem uz Siguldu, Mālpili, Suntažiem un Rīgu. Šie ceļošanas posmi ļaus izbaudīt ne tikai sēņot prieku, bet arī skaisto dabu.
"Lauku ceļotāja" ceļojumu konsultante Anna Palelione stāsta, ka profesionāla mikologa (sēņu pētnieka) pavadībā ir iespēja ne tikai doties šajās tūres pa vislabākajām sēņošanas vietām, bet arī uzzināt visu par sēnēm – kur tās aug visvairāk, vai tās ir indīgas, būtībā visu, ko vien vēlas uzzināt tūres dalībnieki. Šis zinošais pavadonis arī pašiem tūres organizatoriem sniedz ieteikumus, kādus maršrutus izvēlēties un kur sēņu būs visvairāk.
Piemēram, Siguldas novada Silciema meži (apkārtne 1–1,5 km rādiusā ap Silciema dzelzceļa staciju) ir viens no iecienītākajiem Pierīgas sēņotāju virzieniem. Te ir iespēja atrast Latvijā populāras ēdamās sēnes – gailenes, bērzlapes, baravikas un citas bekas, kā arī rudzupuķu smilšbeku, raganbeku, ēdamu piepi – aitu piepi (iecienīta ēdama sēne Skandināvijā), zeltaino koralleni un citas.
Savukārt Inciema mežos Krimuldas novadā (meža masīvs 1–2 km rādiusā DA, A un ZA no Inciema) varbūt izdosies atrast rudzupuķu smilšbeku, egļu baraviku, kā arī koraļļu dižadateni, kas ir viena no Latvijas skaistākajām sēnēm.
Pēc sēņošanas tūres beigām viss salasītais tiek pārbaudīts, vai nav iemaldījusies kāda mušmire vai indīgā bērzu beka, kas tik līdzīga jaukajām beciņām, un, ja sēņotājiem ir tāda vēlme, – viss tiek arī uz vietas pagatavots un notiesāts.
"Vislielākais pieprasījums uz šīm tūrēm ir tieši no ārzemju tūristu puses, jo sēņošanas vietas latvieši paši ļoti labi zina," piebilst A. Palelione.
Savukārt Valsts meža dienesta virsmežzine Maiga Pikšena norāda, ka šo gadu par "sēņu gadu" nosaukt gan nevar – sauso mežu dēļ sēņu sortiments nav tik liels kā pagājušajā gadā: "Tagad vairāk ir ogotāju laiks. Gailenes gan ir, taču tirgū, uz tām skatoties, gan neraisās apetītlīgas izjūtas – tādas pažuvušas liekas. Lai sēnes varētu augt, nepieciešams mitrums, kā šovasar nav bijis daudz, taču jācer, ka uz rudens pusi kas mainīsies."
Valsts meža dienests atgādina, ka jābūt uzmanīgiem ar uguni, atrodoties mežā. Sausuma dēļ uguns var izpostīt lielas mežu teritorijas ar visām iemīļotajām sēņu un ogu vietām.
Sēņot gribētāji visbiežāk sastopami Pleskavas šosejas malās, kā arī Baložu mežos, taču, lai atklātu tiešām labu sēņošanas vietu, atliek vienīgi doties kādā daudzmaz pazīstamā mežā, ja iespējams, tālāk no biezi apdzīvotām vietām, un meklēt pašam. Pirms doties šādā sēņu meklēšanas pārgājienā ieteicams mazliet papētīt – kuras sēnes ir indīgas un kuras ne, lai nesalasās kaudze ar suņu sēnēm.